Aizvakar Liepājas domē notika diskusija par Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, kas tika organizēta šī dokumenta sabiedriskās apspriešanas laikā. Tajā savu viedokli par Liepājas un rajona attīstību Kurzemē izteica abu pašvaldību pārstāvji. Kurzemes teritorijas plānojumu sagatavoja Latvijas Universitātes ekspertu grupa plānotāja Pētera Šķiņķa vadībā pēc Kurzemes reģiona Attīstības aģentūras ierosinājuma.

Aģentūras projektu vadītājs Armands Pužulis pastāstīja, ka plāns paredz iezīmēt Kurzemes attīstības prespektīvas nākamajiem divdesmit gadiem. Dokumenta izstrāde sākusies 2004.gada jūlijā, un Kurzeme bija viens no pēdējiem reģioniem, kas sāka darbu pie sava attīstības plāna, jo trūcis šāda ilgtermiņa dokumenta. Tomēr darbu apgrūtinājis tas, ka sākotnēni trūcis metodisko norādījumu un prasību pret plāna saturu, tāpēc faktiski plāna izstrāde intensīvi notiek tikai gadu, iesaistot politiķus un speciālistus no visiem Kurzemes rajoniem un lielajām pilsētām. Pašlaik darbkārtībā ir plāna sabiedriskā apspriešana, kuras kulminācija būs sanāksme, kas 15.septembrī notiks Kuldīgā. “Diskusija, kuras laikā mēs apkoposim arī jūsu izteiktās domas un priekšlikumus, labi iederās šajā procesā,” sacīja A.Pužulis.

Diskusijā piedalījās Liepājas domes un Liepājas Rajona padomes pārstāvji, kā arī Kurzemes reģiona Attīstības aģentūras darbinieki un eksperti. Diskusijas sākumā eksperti prezentēja galvenos Kurzemes teritorijas plānojuma virzienus, bet pēc tam tika apspriesti dažādi plānojuma aspekti un izvērtēts, kā tie ietekmē Liepājas pilsētas un rajona attīstību. Savus iebildumus pret iezīmēto Liepājas vietu plāna sadaļā, kas veltīta dažādu jomu attīstībai, pauda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, bet rajona viedokli aizstāvēja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Strazds. Viens no viņu satraukuma iemesliem, piemēram, bija tas, ka daudzās jomās centrālā vieta atvēlēta Kuldīgai. Amatpersonas norādīja, ka neiebilst pret Kurzemes vienotības ideju, tomēr uzsvēra, ka nevar automātiski reģiona centrā esošajai pilsētai uzticēt visu jomu darba koordinēšanu, ir jāņem vērā arī pašreizējā situācija, kad Liepājā atrodas vairāki desmiti valsts iestāžu. U.Strazds savukārt lūdza neaizmirst par rajonam būtisku objektu iekļaušanu plānā un izteica neizpratni par dažiem risinājumiem. Plāna autori viedokļus uzklausīja, atbildēja uz jautājumiem un solīja pašvaldību labojumus ņemt vērā, iestrādājot sagatavotajā plānojuma variantā.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes ekonomiste Inguna Tomsone informēja, ka lielākoties priekšlikumi, kuri tiks nodoti plāna izstrādātājiem, attiecas uz satiksmes infrastruktūru. Diskusijas dalībnieki rosināja Kurzemē veidot piecus sabiedriskā transporta centrus – katrā rajonā savu, nevis vienu kopēju, kura izveidošana nebūtu lietderīga. “Vairāku sabiedriskā transporta loģistikas centru veidošanu jau šobrīd nosaka uzņēmējdarbība sabiedriskā transporta jomā,” pauda domes pārstāvji. Tāpat G.Ansinš rosināja plānojumā iekļaut arī starpvalstu satiksmes maģistrāli no Liepājas uz Klaipēdu. Būtisks ir arī priekšlikums, kas attiecas uz medicīnas pakalpojumu sniedzēju struktūru, arī uz sociālo pakalpojumu struktūru. Novada pārstāvji uzsver, ka arī šādai sastāvdaļai turpmāk jābūt Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumā.

Priekšlikumus par Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu Liepājas pilsētas un rajona pašvaldības un iedzīvotāji var paust Liepājas domes Attīstības pārvaldē līdz sabiedriskās apspriešanas beigām – 19.septembrim.
Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu paredzēts apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona padomes sēdē līdz šā gada 31.decembrim. Tas būs dokuments, kuru turpmāk ņems vērā ministrijas, plānojot valsts investīcijas Kurzemes reģiona attīstībā.

UZZIŅAI:

Teritorijas plānojuma izstrāde notika trijos tematiskos, reģiona telpisko struktūru un attīstības procesus raksturojošos virzienos:
* Kurzemes reģiona apdzīvotība
(iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, pakalpojumi un funkcionālās saites);
* Kurzemes reģiona lauku telpas struktūra
(lauksaimniecības  un mežu teritorijas, dabas vērtības, ainavas, rekreācijas un tūrisma areāli, vides riska teritorijas);
* Kurzemes reģiona transporta struktūra un sasniedzamība, vides infrastruktūra.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”