Vācot parakstus par to, lai tiktu apstiprināts bijušā Sakas pagasta teritorijas plānojums, iedzīvotāji ir maldināti, ziņo “Zemes draugu” Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta. Viņiem skaidri nav izklāstīts, par ko jāparakstās. “Pati vainīga, ka neizlasīju, ko parakstu,” nopūšas kāda Sakas novada iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma.

Uzskata, ka pati vainīga

Viņa stāsta, ka Pāvilostā uz ielas pienākusi klāt kāda pašvaldības darbiniece, pieminējusi pelēko kāpu un detaļplānojumu, teikusi, ka vajag parakstīties. “Sapratu, ka tas ir par to, lai būtu liegums. Negribu, lai kāpu apbūvē, eju tur sēnēs, uz jūru arī,” saka sieviete.

Ka parakstījusies par to, lai beidzot tiktu apstiprināts Sakas pagasta teritorijas plānojums un ka tā neapstiprināšana kavē teritorijas attīstību, viņa uzzinājusi tikai, tiekoties ar G.Grimstu.

“Kad dabūju kopijas, skatījās, ka parakstījušies arī tādi cilvēki, kas vienmēr mani aizstāv. Jautāju, kāpēc tā, viņi saka – nemaz nav zinājuši, teksts nav rādīts,” noskaidrojusi “Zemes draugu” pārstāve. Turklāt, pēc G.Grimstas domām, vēstules teksts arī sagatavots tā, lai vienkāršam cilvēkam būtu grūti izprast, par ko īsti ir stāsts – ”ņigu-ņegu formulējumā”.

“Tā nav domes darbinieces vaina, bet mana, ka neiedziļinājos, neizlasīju, par ko parakstos. Es vispār negribu jaukties tādās lietās, man tur zeme nepieder, es neko nesaprotu,” neslēpj pāvilostniece.

Gatavo anulēšanas rakstu

Vēstule ar parakstiem tika iesniegti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā dienā, kad tur noritēja kārtējā tikšanās par bijušā Sakas pagasta teritorijas plānojumu. Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons apgalvoja, ka nezina, kas parakstus vācis, vēstule atnākusi pa faksu. “Vai tad viņš visas anonīmās vēstules uzreiz sniedz ministrijā?” retoriski vaicā G.Grimsta, kura netic, ka pašvaldības vadītājs nebija informēts par parakstu vākšanu. To esot darījušas arī trīs pašvaldības darbinieces.

Organizācijas “Zemes draugi” jurists paudis – zinot, ka daļa parakstu savākti, cilvēkus neinformējot par pavadvēstules saturu, nepieciešams sagatavot anulēšanas rakstu. Ja tajā būtu vairāku to cilvēku paraksti, kuri atzīst, ka īsti nav zinājuši, ko paraksta, varētu apšaubīt arī pārējos. Pavisam ministrijai iesniegtajā vēstulē bija 123 paraksti.

Redakcijai vakar neizdevās sazināties ar sabiedrības par atklātību “Delna” juristu, lai noskaidrotu viņa viedokli par notikušo.

Legalizēs septiņas būves

G.Grimstu satrauc tas, ka pēc teritoriālā plānojuma apstiprināšanas tādā redakcijā, kāda tā ir tagad, tiks legalizētas septiņas patlaban nelikumīgās būves. Tādā gadījumā ciema robežās būtu “Kurzemes sēta”, “Cepurnieki”, “Anderi”, “Olīši”, “Mārsili”, “Liedagi” un arī nu jau nodegušās “Kāpas”. “Man teica – ja tev pašai tur būtu zeme, arī gribētu nopelnīt. Man tur ir zeme, tikai mazliet citā vietā. Un es esmu ierosinājusi to iekļaut liegumā,” atklāj G.Grimsta.

Pēc plānojuma stāšanās spēkā ciemu robežas sniegtos 10 kilometru garumā gar piekrasti. “Zemes draugi” iebilst arī pret to, ka paredzēts veidot pārāk daudz nobrauktuvju uz jūru, ka daļu pelēkās kāpas un tai blakus esošo teritoriju apbūvēs 15 hektāru platībā. Un G.Grimsta nosaka: “Ja apbūve nozīmē attīstību…”

Savukārt U.Kristapsons norādīja, ka Vides ministrija no savas puses atzinumu jau devusi, tātad plānojumā nevar būt nekādu ar dabas aizsardzību saistītu pārkāpumu. G.Grimsta uzsver, ka Vides ministrija dod atzinumu tikai par ciemu robežām. Turklāt – ja viņai pašai būtu bijusi iespēja to redzēt, noteikti būtu iebildumi.

Plānojuma apstiprināšana tiek gaidīta jau kopš 2003.gada. “Zemes draugi” cīņā iesaistījušies 2004.gadā, jo pamanījuši, ka trūkst ietekmes uz vidi novērtējuma. Vēlāk konstatēti arī vairāki citi pārkāpumi.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”