Ceturtdiena, 1. oktobris Lāsma, Zanda, Zandis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vai tuvojas piekrastes zvejnieku aroda gals?

Vai tuvojas piekrastes zvejnieku aroda gals?
26.11.2006 13:34

0

Atslēgvārdi

Kaut gan mencu un citu jūras zivju zvejas kvotas piekrastes zvejniekiem pēc ilgām debatēm pērn izdevās palielināt, Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns uzskata, ka panākums neko nenodrošina. Izredzes viņu darbībai neesot spīdošas, un jau 2008.gads piekrastnieku aroda pastāvēšanai varot kļūt liktenīgs. Zvejas kuģīši par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek sadalīti metāllūžņos. Jau nākamgad Liepājā palikšot kādas divas, bet labākajā gadījumā trīs zvejnieku firmas.

Mencu kvotas nākamajam gadam ir samazinātas

Šobrīd jau kļuvis zināms, ka mencu nozvejas apmēri nākamajā gadā Baltijas jūrā atkal ir samazināti. “Mencu krājumus pētnieki iedala divās nosacītās daļās. Tās ir mencas, ko zvejo jūras austrumu un rietumu daļā. Tad nu rietumu mencu nozveja ir samazināta par sešiem, bet austrumu – par visiem desmit procentiem. Tas nozīmē, ka piekrastes zvejniekiem kvota ir sarukusi nedaudz vairāk par 14 tonnām. Kaut gan reņģes viņiem būs atļauts zvejot vairāk, galvenais ienākumu avots zvejniekiem tomēr ir un paliek mencas,” sprieda Ēvalds Urtāns, piebilstot, ka lašu nozveja atstāta šī gada līmenī, bet plekstes Eiropas Savienība atļaujot ķert neierobežotā daudzumā.

Pērnajā rudenī Zivsaimniecības pārvalde kopīgi ar piekrastes pašvaldībām rīkoja zvejnieku sapulces, kurās notika mencu zvejas kvotu sadale. Arī šogad tādām sapulcēm vismaz dažos pagastos vistuvākajā laikā esot jānotiek. Federācijas vadītājs uzskata, ka tur zvejnieki rūpīgi izanalizēs līdzšinējo gājumu un varot gadīties, ka mencu kvotas, kas nav apgūtas dažos Ventspils rajona pagastos, tiks pārdalītas tiem, kuri strādājuši aktīvāk un kuriem pietrūcis ko zvejot. Tad atļaujas varētu saņemt arī pāvilostnieki, kuriem tās esot pietrūkušas, neraugoties uz to, ka mencu vaņģošanai atļauto dienu gadā nav nemaz tik daudz.

 Liegumi neskar vienlīdz visus

Arī nākamgad šajā sakarībā nekas īpaši nebūšot mainījies. Uz dienvidiem no Liepājas spēkā paliks liegums, kas sākas 1.jūnijā un beidzas 15.septembrī, pie tā nākas pieskaitīt arī tā saucamās papilddienas no 1. līdz 7.janvārim, no 1. līdz 12.februārim, no 2. līdz 10.aprīlim un no 24. līdz 31.decembrim. “Tās paredzētas, lai aizsargātu mencas un samazinātu nozveju,” paskaidroja Ēvalds Urtāns. Savukārt uz ziemeļiem no Liepājas garais trīsarpus mēnešu liegums nav ieviests, jo pētnieki Briselē uzskatot, ka šajā Baltijas jūras rajonā mencu koncentrācija ir neliela. Tas dod tiesības atbilstoši limita apmēriem strādāt saraiķniekiem un pāvilostniekiem.

 Vairākus gadus Latvijā noritēja sarunas par to, vai atļaut piekrastes zvejniekiem zvejot mencas un butes lašu lieguma laikā? Tagad, kā pastāstīja Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs, Vides ministrija beidzot esot piekāpusies un aizliegums zvejot formāli it kā skaitoties atcelts. Tiesa gan, atvieglojumu var izmantot tikai tādi zvejas kuģīši, kas drīkst attālināties no krasta un spēj sasniegt selgas rajonus, kur jūras dziļums pārsniedz 10 metrus. Diemžēl, tādu zvejas līdzekļu piekrastes zveijnieku rīcībā ir pavisam nedaudz. Airu laivu īpašniekiem turpretī tālāk par puskilometru jūrā iepeldēt ir aizliegts, un tas nozīmē, ka viņiem ir jāsamierinās ar strādāšanu vietās, kur zem ķīļa nav dziļāks par pieciem metriem. Saprotams, ka šiem cilvēkiem mencu zveja lašu lieguma laikā joprojām paliek nesasniedzams prieks.

Struktūrfondus galvenokārt izmanto kuģu sadalīšanai

 Pērn sarīkotās diskusijas un Zivsaimniecības pārvaldes aicinājumi kļūt aktīvākiem ir vainagojušies ar to, ka šoruden arī piekrastnieki aizvien rosīgāk iesaistās Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguves kampaņā. Nopelnīt solīto naudu liekas vilinoši. Vilinājumu vēl pievilcīgāku vērš sarežģītie zvejas apstākļi un noteikumi, kuru dēļ cilvēkiem nolaižas rokas. Par galveno darbošanās virzienu šobrīd ir kļuvusi veco zvejas kuģīšu sagriešana metāllūžņos vai to izmantošana citiem mērķiem. Ēvalds Urtāns gan pastāstīja, ka formulējums citiem mērķiem nepieļauj nekādu uzņēmējdarbību. To nedrīkst izmantot nedz tūrisma veicināšanai, nedz makšķernieku vizināšanai jūrā. Tas nozīmē, ka kuģi ir iespējams atdot uzstādīšanai par pieminekli, uzticēt to kādai iestādei, kas nodarbojas ar jauno jūrnieku apmācību, vai novēlēt vidi kontrolējošai institūcijai. “Bija izteikts arī ierosinājums, ka zvejas kuģus, kurus nav paredzēts sadalīt lūžņos, varētu izsvītrot no reģistra un izmantot kā personisku atpūtas līdzekli. Taču vakar mani informēja, ka arī šādu variantu Eiropas Savienība neatbalsta,” sacīja Ēvalds Urtāns.

Kopš augusta Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai kuģu sagriešanai lūžņos, kā arī atsvešināšanai no zvejas pavisam esot iesniegts ap diviem desmitiem projektu, kuru iesniedzēji saņems ap 800 tūkstošiem latu. Kopējā atvēlētā atbalsta līdzekļu summa bijusi lielāka par miljonu. Atlikusī nauda nav gājusi zudumā, bet esot nonākusi jūras kuģinieku rīcībā un palīdzēs samazināt viņu floti. Nesen, piedaloties Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē, ko vada zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs uzzinājis, ka jūrā strādājošās Latvijas flotes optimālais lielums būšot 80 kuģi. “Tas ir ļoti maz, ja zinām, ka līdz šim tur zvejoja vairāk nekā 200 kuģu,” sacīja Ēvalds Urtāns. Par piekrastes zveju gan pagaidām šādas analīzes vēl neesot, zināms tikai, ka patlaban reģistrā atrodas ap 750 jūras laivu, no kurām liela daļa ir tikai pašpatēriņa zvejnieku zvejas rīki, ko sagriešana negaida.


Flote saruks, un tad zvejos citi

“Ja viss notiks tieši tā, kā patlaban apstākļi veidojas, tad arī Liepājā jau nākošgad paliks kādas divas vai trīs piekrastes zvejas firmas un ieraudzīt pie muliņa trinamies zvejas laivu būs ārkārtīgi liela veiksme,” secināja Ēvalds Urtāns. Turklāt ir jau zināms, ka nākamgad zvejas kuģu sagriešanas metāllūžņos projektu pieņemšanas noteikumi kļūs vēl vienkāršāki, jo īpašniekiem nevajadzēs izpildīt prasību par pēdējos divos gados zvejā aizvadītajām dienām. Tas vairs nebūšot obligātais, bet tikai vēlamais kritērijs. “2008.gada sākums nāks ar milzīgu pašiznīcināšanās vilni. Apstākļu ziņā kaut kādā mērā to var salīdzināt ar laiku pēc Otrā pasaules kara, kad piekrastē masveidīgi sadalīja un sadedzināja zvejas laivas. Atšķirība ir tikai tāda, ka toreiz nekādas kompensācijas nemaksāja, pretī varēja dabūt vienīgi bezmaksas ceļazīmi uz Sibīriju. Tagad turpretī par laivas iznīcināšanu maksā naudu, kas piecas līdz pat septiņas reizes pārsniedz tās tirgus vērtību, un cilvēki, protams, nelaidīs garām iespēju to saņemt, neraugoties uz to, ka viņu nākotne no tā skaidrāka nekļūst. Jaunus kuģus nopirkt nav iespējams, jo tie maksā dārgi. Visas tās laivas, ko pāvilostnieki atveduši no Zviedrijas, ir jau lietotas. Bet kvotas tādēļ neizmantotas nepaliks. Tās apgūt palīdzēs Rietumu kolēģi,” prognozēja federācijas priekšsēdētājs.

Protams, Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts nav domāts tikai flotes samazināšanai, bet arī tādiem projektiem, kas varētu sekmēt zvejniecības attīstību, jo ir saistīti ar ostu un zivju pārstrādes sakārtošanu. Šajā virzienā strādājot kāda zvejnieku apvienība Rojā. Te gan runa nav par piestātņu molu būvi. Šī gada gaitā kļuvis skaidrs, ka piesaistīt Eiropas līdzekļus molu atjaunošanai, kādi nepieciešami Papei, Jūrmalciemam, Jūrkalnei un Kolkas pagastam, ir nereāli, jo to celtniecība izmaksā ne mazāk par pusmiljonu latu, turklāt jāņem vērā, ka celtniecības izmaksas strauji palielinās. “Piekrastes zvejnieki nav tādi bagātnieki, lai uzņemtos tik dārgus projektus. Turklāt atbalsta maksājumus ir iespējams saņemt tikai pēc tam, kad darbi pabeigti. Tā tērējoties, var palikt bez graša kabatā,” sprieda Ēvalds Urtāns. Viņš pastāstīja par gadījumu, ko Kuivižos jau piedzīvojis kāds piekrastes zvejnieks. Gadu vilkušās projekta saskaņošanas procedūras, un tad, kad bijis varēts stāties pie reālas darbības, cenas bija izmainījušās. Tā cilvēki, kas bija riskējuši paņemt kredītu bankā, iegrimuši milzīgos parādos. “Tas ir pamācošs piemērs pārējiem, ka jārīkojas apdomīgi,” teica Ēvalds Urtāns.


Modernizēšanās nenotiek

Viņaprāt, līdz šim dzirdētie aicinājumi modernizēties nepiepildās. Tas esot redzams arī situācijā ar lielajiem kuģiem, kas strādā Baltijas jūrā. Vairāk nekā puse struktūrfondu naudas tur izlietota kuģu sadalīšanai, vēl daļa novirzīta zivju apstrādei, bet modernizācijas jomā īstenoti tikai nelieli projekti. Tā nu noticis, ka progresa vietā sagaidīts regress. Šajās dienās Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma devusies uz Briseli, kur piedalīsies Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tur esot plānots diskutēt par ilgtspējības nodrošināšanu zivsaimniecības nozarē, maksimāli izmantojot zivju ieguves apjomus. Mūsu pārstāve paudīšot viedokli, ka Latvijai nav principiālu iebildumu pret galvenajiem paredzētajiem pasākumiem, tomēr, lai sasniegtu mērķus, vajagot panākt pilnīgu nelegālo un neuzrādīto zivju nozveju. Latvija ierosināšot arī turpmāk, nosakot regulas, ņemt vērā reģionālās īpatnības, kā arī veicināt kvotu sadales noteikšanu par diviem un pat trīs gadiem uz priekšu. Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs no visa tā varot piekrist tikai perspektīvākai kvotu sadalei.

Visur Eiropā tomēr nav tā, kā notiek pie mums. Ēvalds Urtāns apmēram pirms nedēļas esot apmeklējis Palangu, kur redzējis, ka atšķirībā no Liepājas tur plašāk izvērsta svaigu un kūpinātu zivju tirdzniecība. Tā notikusi zem vienkāršām nojumēm, un ne vienmēr tirgotājiem bijušas atvēsināmās ierīces. Pārdoti zandarti, plauži, sīgas un citas zivis. Kaut gan cenas bijušas aptuveni pusotru reizi augstākas nekā tas ir Latvijā, kāruma pircēju neesot trūcis. Turpat promenādes galā esot platforma, kas iestiepjas jūrā. Cilvēki pastaigājušies pa to, lai ieelpotu svaigu gaisu, bet ap simts makšķernieku sprauduši uz āķiem līdzpaņemtās garneles, vicinājuši makšķeru kātus un vilkuši no ūdens jūras bullēnus un plekstītes. Kaut arī tās bijušas tikai plaukstas apmērā, neviena no zivīm atpakaļ ūdenī neesot laista, tās stūķētas līdzi atnestajās somās. Diez ko ar tik mazām zivīm varot uzsākt? Federācijas priekšsēdētājs to visu novērtēja kā sliktu darbošanās stilu, taču neviena kontroliera viņš tuvumā neesot redzējis, un garāmgājējiem bijis jāpiesargās, lai ar āķi tiem nenoceļ cepures un neiesviež tās jūrā vai arī kāda no izvilktajām zivtelēm netrāpa sejā.


Ēvalds Urtāns (no labās) kopā ar Užavas un Jūrmalciema zvejniekiem Jāni Ziemeli un Nikolaju Lodi, sāpīgākās piekrastes zvejas problēmas apspriežot.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz