Tas viss bijis iespējams, pateicoties uzņēmējdarbības attīstības projektam, ko savulaik iesāka Vaiņodes, bet pabeidza Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Nu vairs nebūs dikti bēdīgi

Bijušās dzelzceļa stacijas ēka ekspluatācijā nonāca jau pagājušajā gadā, bet visu šo laiku telpas stāvēja tukšas un klusas – tās gaidīja uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas projektā noteikto izsoli.

Augustā tai pieteicās un pirmā stāva nomas tiesības ieguva vietējā uzņēmēja Egita Lapškalna, kura šeit plāno iekārtot gan kafejnīcu, gan ēdnīcu.

Sākotnēji viņa projektam gan bija pieteikusies ar ideju par viesnīcu.

“Viesnīca Vaiņodē būtu vajadzīga, bet mums te nav tik daudz cilvēku, kas apgrozītos. Kāds varbūt pārgulētu sestdienas vai svētdienas nakti, bet visu pārējo nedēļu tā stāvētu tukša.

Tad mēs sapratām, ka viesnīcu nepavilksim. Projekta otrajā kārtā es sāku domāt arī par to, vai varēšu tās deviņas darbavietas nodrošināt, ko sākumā biju apņēmusies, – viesnīcā jau nevajadzētu tik daudz darbinieku,” viņa pastāsta.

Savukārt savas telpas, kurās iekārtot virtuvi un ēdamzāli, uzņēmējai esot sens sapnis. Kādu laiku viņas ēdināšanas uzņēmums SIA “ELIRA” darbojies Vaiņodes kluba telpās, taču kafejnīcas tur nebija – pasūtītājiem ēdiens ticis piegādāts.

“Tur bija problēmas ar kanalizāciju un visu ko. Sapratām, ka Pārtikas un veterinārā dienesta prasības nekādi neiziet, bet remontam būtu vajadzīgi lieli līdzekļi – to es nevarētu pacelt,” stāsta E. Lapškalna, kura plāno dot darbu vismaz pieciem darbiniekiem.

Viņas jaunais uzņēmums saukšoties SIA “ELIRA-K”. Kā pastāsta E. Lapškalna, nosaukums radies no to darbinieču vārdu pirmajiem burtiem, kas savulaik ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu nodarbojās Vaiņodes klubā. “Egita, Lienīte, Inese, Ruta un Ausma – tādā sastāvā mēs uzsākām klubā strādāt. Un tagad man ir pievienojusies mana meita Keita, kura studē uzņēmējdarbību.”

Topošā ēdnīca un kafejnīca Vaiņodei būs liels ieguvums, jo citu ēdinātāju šai pagastā nav.

“Mums Vaiņodē ar ēdināšanu ir dikti bēdīgi – nekā nav, jo te vienkārši nav telpu. Rudenī ekskursanti brauc, un visi vienmēr: ēšana, ēšana, ēšana, bet nav pat kur kafiju paņemt,” stāsta uzņēmēja.

Pirms tam īres telpas meklējusi gan pie privātīpašniekiem, gan biedrības mājā, bet nekur neesot bijušas atrodamas tādas, kas atbilstu visām prasībām.

Iekārtojot ēdamtelpas un ņemot vērā stacijas vēsturi, E. Lapškalna nodomājusi vadīties pēc stacijas telpu kādreizējā pielietojuma – tur, kur reiz atradās kafejnīca, tā tiks iekārtota arī tagad, turklāt stacijas uzgaidāmajā telpā saglabāts biļešu kases lodziņš, kurš nu ir atjaunots – caur to tikšot pasniegts ēdiens.

Tāpat saglabātas kāpnes, kas ved uz otro stāvu, un vecā padomju laika grīda, turklāt, kā norāda E. Lapškalna, projekta finansējums nemaz nebūtu nosedzis jaunas grīdas ieklāšanu.

Attiecīgi tiks izmantota stacijai piegulošā teritorija – vasarā uz bijušā perona plānots izvietot galdiņus, lai ēdienu varētu nobaudīt ārā. Būšot padomāts arī par bērniem – uzņēmēja cer, ka laika gaitā izdosies uzbūvēt spēļlaukumu.

Lai baudītu maltītes, vaiņodniekiem gan vēl būs jāuzgaida – sākt pilnvērtīgi saimniekot E. Lapškalna plāno tikai pavasarī.

Viens no iemesliem, kas pašlaik aptur kārtīgas darbošanās uzsākšanu, ir nepietiekama apkure. Kamēr stacijas otrajā stāvā ir mājīgs siltums, tikmēr pirmajā valda aukstums.

“Kamēr ārā auksts, nav iespējams piesildīt. Mums pateica, ka tik lielai telpai apkure nevelk,” atklāj uzņēmēja un saka, ka šī problēma vēl būšot jārisina.

Arī virtuves iekārtas pagaidām sagādātas vien daļēji, par pārējām vēl jādomā. “Pirmais ir nodrošināt virtuves darbu, lai varam taisīt nelielus pasūtījums, un tad tālāk jau pakāpeniski attīstīsimies. Ēšana jau nekur nepazudīs, vienalga, kādi laiki būtu, bet visu uzreiz jau nevaram, jo atduramies pret naudu,” atzīst ēdinātāja.

Tikai jānāk un jādara

Savukārt skaistumkopšanas speciāliste Ilze Grundmane, kura apsaimniekos visu ēkas otro stāvu, savus klientus jaunajās telpās būs gatava uzņemt pavisam drīz, piedāvājot gan vaksācijas, gan limfodrenāžu un solārija apmeklēšanas iespēju.

Plānots piesaistīt arī frizieri, sejas procedūru speciālistu un fizioterapeitu masieri.

Par pieteikšanos projektam un stacijas telpu īri I. Grundmane sākotnēji nemaz neesot domājusi, jo viņas salonam “Kattīna” sava mājvieta jau bijusi.

“Es šeit nemaz nebiju plānojusi nākt, bet tad mani uzmeklēja, jo te vajadzēja uzņēmējus. Un, kad es ienācu paskatīties, tad man šķita, ka ir tikai jānāk un jādara.

Jaunas, svaigas un gaišas telpas – kurš tad tādas negribēs! Es jau esmu priecīga un te arī labi jūtos. Pagaidām es tikai sāku saprast, kas te ir un kas nav, bet taisos visu mājīgi iekārtot,” viņa stāsta.

Cerībā risināt apkures problēmu I. Grundmane savās telpās plāno uzstādīt siltumsūkni, lai viņas kaimiņienei E. Lapškalnai nebūtu jāsaimnieko aukstumā.

“Darīsim pašas, viss darbosies un notiks, un kustība būs,” pārliecinātas ir abas uzņēmējas.

“Kādas tās telpas te bija? Biju te pirms remonta – viss drūms un vecs. Bet es atceros arī stacijas kafetēriju, kad vilciens vēl kursēja. Mēs te nācām, un šeit bija vienīgā vieta mūsu apkārtnē, kur tajos laikos varēja no Jelgavas vestās vējkūkas, “Vecrīgas” un trubiņas ar šokolādes un balto pildījumu nobaudīt,” atminas E. Lapškalna un nopriecājas, ka ēka beidzot piedzīvojusi pelnītās pārmaiņas.

15Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.