“Viens pats, mammu tuvumā nemanīja, varbūt gājusi bojā vai no kaut kā izbijusies un aizbēgusi,” stāsta vīrietis, kurš mazo zvēriņu aizvedis uz savām mājām.

Stirnas mazulis bijis vien dažas dienas vecs, knapi turējies kājās. Kad vīrietis cēlis viņu mašīnā, dzīvnieks pīkstējis, acīmredzot saucis pēc mammas.

Jānis sildījis kazas un govs piena maisījumu, iepildījis to zīdaiņu barošanas pudelītē un stirnēnu barojis četras reizes dienā, bet, kad bijis darbā, par zvēriņu rūpējusies viņa draudzene.

“Viņam ļoti garšoja,” pastāsta vīrietis.

Vēlāk jau zvēriņš pats sācis iet nogaršot krūmiņus un pagrauzt eglītes.

Lauku viensētā izglābtais dzīvnieks izmitināts stallī, kur viņam lielā kastē ierīkota mīksta siena gultiņa.

Stirnēns, ko Jānis nodēvējis par Tito, ātri atguvies, sācis rotaļāties ar lauku sētas kaķiem, staigājis un skraidelējis kopā ar suni.

“Stirnēns pie manis pierada. Viņš ir dikti draudzīgs. Taču sapratu, ka ilgāk viņu paturēt nevaru.

Likums neļauj meža dzīvniekus turēt mājās, turklāt viņš jau aug liels – sāks skriet, lēkt pāri žogam un vēl pazudīs”, pauž vaiņodnieks.

Viņš sazinājies ar Rīgas zooloģiskā dārza filiāli “Cīruļi” Kalvenē, un trešdien tā pārstāvji ieradās Tito pakaļ.

Jaunajās mājās stirnēnam būšot plašāka teritorija, kur augt un attīstīties.

“Viņu mežā vairs nevarēja palaist, jo stirnēns jau pieradis pie cilvēkiem. Zvēriņam tie meža instinkti nav īpaši attīstījušies,”

spriež vaiņodnieks.

Jānis atzīst, ka Tito paguvis iemīlēt un šķirties no viņa ir ļoti žēl, taču saprot, ka paturēt meža zvēru nedrīkst.

Taču viņš apņēmies dzīvnieku apciemot “Cīruļos” un aizvest arī kādu ciemakukuli – burkānu, ābolu vai citu gardumu. 

Zoodārza filiāles vadītājs Arnis Bergmanis pastāsta, ka stirnēns sākotnēji uzturēsies karantīnā un, ja ar viņu viss būs kārtībā, tad pēc tam varēs padzīvot bijušajā melno stārķu mītnē, bet vēlāk mitināties kopā ar alni.

“Aļņa aplokā jau dzīvo divas stirnas,” viņš norāda.

Šogad “Cīruļos” nonācis arī Aizputē cilvēku izglābts vistu vanags, kuram bijusi savainota kāja. Tagad putns jau atveseļojies un brīvdienās tikšot atlaists dabā.

Savukārt no Padures atceļojis lapsēns, kura māte gājusi bojā dzemdībās. Lapsēni bijuši divi – nupat dzimuši, abi knapi kunkurējuši, viņiem vēl nebija atvērušās acis.

Māsiņa diemžēl noslīkusi putnu dzeramajā bļodā, bet brālītis nonācis “Cīruļos” un tur mitinās agrākajā lūšu voljērā.

“Mēs neesam priecīgi, ka viņi pie mums nonāk, tomēr ir situācijas, kad dzīvnieks ir jāņem,” saka A. Bergmanis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv