Lai arī dienas ir vēsas un ūdens tāpat, tieši peldes jūrā bija tas, ko ukraiņu bērni visvairāk vēlējās baudīt rehabilitācijas laikā Pāvilostas novadā. Viņi Latvijā viesojās pagājušajā nedēļā un nu jau devušies mājās. “Tie ir bērni, kuru tēvi ir piedalījušies Maidana protestos Kijevā un karā Ukrainas austrumos,” paskaidro skolotāja Oksana Išuka, kura viņus pavada.

Pirms diviem gadiem Pāvilostas novada dome un Ukrainas Gorodokas pilsēta noslēdza sadraudzības deklarāciju. Piedāvājumu rehabilitācijas nolūkos uzņemt bērnus, kuru ģimenes cietušas Ukrainas un Krievijas konfliktā, novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons esot izteicis jau vairākkārt. Lai ciemiņi varētu ierasties, šā gada pirmā puse tika veltīta daudzām sarakstēm starp Gorodokas pilsētu un Pāvilostas novadu, informē pašvaldības pārstāve Marita Kurčanova.

Pāvilostā viesojās trīs ukraiņu puiši un četras meitenes vecumā no 9 līdz 14 gadiem. “Diviem zēniem vecāki gāja bojā Kijevā Maidana laikā. Pieciem bērniem vecāki ir ATO – antiteroristisko operāciju – dalībnieki,” O. Išuka skaidro. Viņi ieradās ar neliela izmēra autobusu, braucot caur Poliju. Ceļa izdevumus uz Latviju un atpakaļ sedza Ukrainas puse, savukārt uzturēšanās izdevumus Latvijā apmaksāja Pāvilostas novada dome.

Brauciena laikā ciemiņi Pāvilostas Bērnu un jauniešu centra organizētajās darbnīcās mācījās pagatavot skaistas un noderīgas lietas. Turpat viņi iepazinās un drīz vien sadraudzējās ar vietējiem jauniešiem. Visi vienojās par kopēju futbola maču, lai arī ukraiņu bērni slikti runā gan krievu, gan angļu valodā. “Bērni ikdienā runā ukraiņu valodā. Mums skolās tagad vairs nemāca krievu valodu. Bērni mācās angļu un dažās skolās arī vācu valodu,” stāsta O. Išuka.

“Kurzemes Vārds” ciemiņus no Ukrainas sastapa Ziemupes viesu namā “Laikas”. Pēc ekskursijas pa Pāvilostu un Akmensraga bākas apskates viņi ēda uz ugunskura vārītu laša zupu ar rupjmaizi un garšaugu sviestu. Sākumā bērni gan uz šādām pusdienām skatījušies ar skepsi, tomēr pierunāti vismaz pamēģināt. Galu galā tika apēsta gan maize, gan izēsts tukšs zupas šķīvis.

Jautāta par iespaidiem Latvijā, O. Išuka saka – ļoti patīk šejienes vienkāršība un miers.”Mums jūra ir transportam. Un visur ir daudz cilvēku. Te ejam un liekas – neviena nav.” “Man patīk mājas, meži, Jauniešu centrā likt spēli no kociņiem,” deviņus gadus vecā Kristīne stāsta ukrainiski un skolotāja to pārtulko krieviski. “Es gribētu šeit palikt, jo šeit ir ļoti skaisti, ir svaigs gaiss un saule. Un cilvēki te ir labi.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.jūlija numurā.

#kvards-20170712-04#