Savu pirmo izšuvumu Valija Vīgante darinājusi četru gadu vecumā. Arī tas kopā ar citiem krāsainiem un filigrāni nostrādātiem rokdarbiem tagad apskatāms izstādē “VaļasPrieks mūža garumā”.

Valijai Vīgantei, Pāvilostā zināmai kā vecmātei Vaļai, jo pirms aiziešanas pensijā viņa strādājusi par feldšeri un vecmāti, rokdarbi ir mūža aizraušanās. Izstāde ir neliels ieskats tajā, kas tapis gandrīz 70 gadu garumā, un reizē tas ir arī ceļojums laikā.

Izšuvumi virtuves dekorēšanai Latvijas laika stilā: “Dievs, svētī sāl’ ar maizi!” Apkaklītes kleitām – kad rocība pēckara laikā bijusi pavisam šaura, bet Valijai gribējies rotāties tāpat kā citām meitenēm, viņa ņēmusi tamboradatu un ķērusies pie darba. Kad citas prasījušas, kur tādas apkakles ņēmusi, viņa tikai noslēpumaini smaidījusi. Arī šo, tāpat kā citas rokdarbu tehnikas, Valija apguvusi pašas spēkiem, noskatoties mammas darītajā un neatlaižoties, kamēr izdodas, kā gribēts.

Padomju laikā, kad ar dzijām bijis švaki, daudz kas adīts un tamborēts no sintētikas pavedieniem, ko gādājušas Pāvilostā dislocēto padomju armijnieku sievas.

Mazmeitām darinātie plecu lakati, cepures, cimdi… Jaunākajai mazmeitai Vaļastante piedarinājusi pūru – izstādē var redzēt arī raibās zeķes vīratēvam un sarkanos pirkstaiņus sievasmātei.

Jebkuru, pat rokdarbos ne pārāk zinoša cilvēka aci, pārsteidz tas, cik rūpīgi nostrādāti ir Valijas darbi.

“Man vienmēr paticis katru lietu smalki izdarīt,” viņa saka. “Nevarēju ciest, ka kāds diedziņš ir nepareizi, tūlīt ārdīju visu ārā.” Nu izšūt kļuvis grūtāk, bet citās tehnikās viņa strādā vēl aizvien. Viens no darbiem, kas tagad top, ir paklājs mazmeitas dzīvoklim. Galvenais izejmateriāls ir kamolos satītas kaprona zeķu strēmeles, pa vidam liekot krāsainus akcentus. Līdz šim lielākais pieveiktais darbs bijusi sega.

Uz pasūtījumiem Vaļastante nestrādājot, radot vien to, kas pašai patīk un ko tuvinieki lūdz. Saime liela, valkātāju netrūkst, tāpat arī draugiem un paziņām tiekot. Bet jaunas idejas tikai nākot un nākot klāt.

Bet pēc izstādes atklāšanas janvāra beigās Vaļastantes darbi pāvilostnieces ieinteresējuši tik ļoti, ka viņa pierunāta reizi nedēļā vadīt rokdarbu pulciņa nodarbību.

Izstāde, kas veltīta arī Valijas Vīgantes 75. dzimšanas dienai, Pāvilostas Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē būs skatāma līdz 10. martam.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Valijai Vīgantei ir kam nodot savas prasmes – rokdarbi interesē un padodas arī viņas mazmeitām.