Strauji samazinoties skolēnu skaitam mazajās lauku skoliņās un pērn notikušās izglītības reformas vārdā novados tukšas palikušas vairākas izglītības iestāžu ēkas, kuras pašvaldības ik pa laikam cenšas pārdot izsolēs vai iznomāt. Vairāki īpašumi pārdoti par tik zemu cenu, ka dažs labs to nebaidās saukt par “sīceni”. Pašvaldību vadītāji atzīst, ka cenas nav no tām augstākajām, bet tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt to, lai ēkas nestāvētu tukšas un vienkārši nenogrūtu. Durbes novadā divas jau ir pārdotas, bet trešo gatavojas iznomāt.

Pasakainais skandāls

Viens no slavenākajiem īpašumiem Durbes novadā bija bērnudārzs “Pasaciņa”, ko aptuveni pirms gada no pašvaldības izsolē par īpaši zemu cenu – 2000 eiro – iegādājās Durbes novada domes deputāts, kādreizējais pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Ainars Reņģe. Darījumā tika konstatētas aizdomīgas detaļas, kas skeptiķus mudināja domāt, ka pašvaldība palīdzējusi kolēģim iegādāties īpašumu viņam iespējami izdevīgākā veidā. “Sākumā pašvaldība šo ēku bija ielikusi pārdošanā par 30 000 eiro. Kad aizbraucu to apskatīties, sapratu, ka tā nav ne graša vērta, jo tur nepieciešamas vērienīgas investīcijas. Tika rīkotas vairākas izsoles, kuru laikā cena arvien kritās. Rezultātā es piedāvāju savu cenu, par kādu būtu ar mieru šo īpašumu iegādāties, tie bija 2000 eiro. Nezinu, kā, bet man tas izdevās,” atceras A. Reņģe. Zemes un ēku, tai skaitā lielas 1000 kvadrātmetru celtnes, kadastrālā vērtība bija 14 tūkstoši eiro. Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics tobrīd skaidroja, ka galvenais, lai īpašumam atrodas kāds saimnieks. Viņu bažīgu darīja fakts, ka, paliekot bez cilvēka klātbūtnes un bez apkures, ēka vienkārši ļautos laika zobam un ietu bojā.

“Kad ēku iegādājos, pirmais, ko saņēmu, bija – nekustamā īpašuma nodoklis par gadu, tad pārņēmu elektrības saistības, kur noslēdzu līgumu ar “Latvenergo” un maksāju par to visu, nākamais – noslēdzu līgumu ar komunālās apsaimniekošanas biroju, pieliku skaitītājus un maksāju rēķinus. Tieši tā sākās šī mana lieliskā iespēja. Bet interese man bija, gribējās to izmēģināt,” sākumu atminas A. Reņģe. Maijā īpašumā taisīta lielā talka, kuras laikā iekopta īpašuma apkārtne, apvilkts jauns žogs, lai sēta vairs nebūtu caurstaigājama. “Šobrīd esmu uztaisījis vienkāršotu iekšējās pārbūves projektu, lai ēka būtu apdzīvojama vairākiem viesiem. Izskatās, ka projekts varētu attīstīties 5–8 gadu laikā. Gribētos, lai tajā mēs varētu sniegt sociālus, rehabilitācijas un krīzes centra pakalpojumus visiem, kam tādi būtu nepieciešami. Tā kā valsts kontrolē sociālo sfēru, tad Eiropas projektiem tas viss neatbilst. Darbošos vienkārši kā privātpersona. Pašvaldība iesniegto projektu ir atbalstījusi. Gribas pierādīt, ka sociālā palīdzība nav vienkārši nabagmāja, gribu uztaisīt tādu tiešām foršu vietu, kur ir labi visiem. Apsveru domu, ka būsim elastīgi arī cenu ziņā, lai tas piedāvājums būtu reāls. Dzirdot par to, cik grūti sociālajā jomā iet Latvijā, esmu uzlicis sev tādu izaicinājumu – pārliecināties, ka tā situācija nav tik traģiska, ja to atbilstoši pārvalda. Tomēr, domāju, ja es tagad visu uzliktu uz papīra un sarakstītu izdevumus, prātojot, vai es varu to visu izdarīt un atļauties, es vienkārši to neuzsāktu,” saka A. Reņģe.

Viesu nams jau nākamgad

Pavisam citādāks stāsts skāris Durbes novadā esošo īpašumu “Rāvas skola”.

2012. gadā nelielā lauku skoliņa nosvinēja savu 90 gadu jubileju, tā bija arī pēdējā skolas pastāvēšanas diena. Tobrīd tur mācījās tikai 29 skolēni. Skolēnu skaits bija tik niecīgs, ka Durbes novada dome nolēma skolu slēgt. Telpas ilgi stāvēja tukšas un nevienam nevajadzīgas. Sākot no 2018. gada 15. maija, Durbes pašvaldība uzsāka cīņu par īpašuma pārdošanu izsolēs. Daudzas no tām beidzās neveiksmīgi, līdz pagājušā gada sākumā skolai beidzot pieteicās pircējs – zemnieku saimniecība “Skuiras” no Cīravas. Pārdošanas cena bija 32 000 eiro. “Saskaņā ar nolikumu jaunajiem īpašniekiem bija tiesības lūgt iespēju šo summu nomaksāt piecu gadu laikā. Kamēr pilna summa nav nomaksāta, šī persona neskaitās kā pilntiesīgs īpašnieks. Saprotu, ka visi maksājumi tiek veikti laikā, jo par pretējo mani neviens nav informējis,” skaidro Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Nekustamais īpašums “Rāvas skola” Rāvā, Dunalkas pagastā, sastāv no zemes 4 hektāru platībā, ķieģeļu mūra ēkas un šķūņa. Izsoles sākumcena bija nepilni 52 tūkstoši eiro.

Šobrīd bijušajā Rāvas skolā valda rosība, lielākoties gan nedēļas nogalēs, kad ZS “Skuiras” saimnieks rod brīvu laiku, lai īpašumā padarbotos. “Viss ir tapšanas procesā. Esam maza zemnieku saimniecība, ar pārdesmit tūkstošu eiro apgrozījumu, tā ka nekas dižs mums vēl te nenotiek. Pagaidām izmantojam kā saimniecības ēku, bet plāns ir tāds, ka jau nākamgad te varētu būt viesu nams, ko izīrēsim dažādiem pasākumiem, ar nakšņošanas iespējām. Tas bija viens no variantiem, ko iedomājāmies, kad īpašumu pirkām, pie tā arī palikām,” paskaidro “Skuiru” īpašnieks. Rāvas pamatskola atrodas bijušajā muižas ēkā, klusā un skaistā vietā netālu no Durbes ezera, līdz ar to – vieta viesu namam ir patiešām piemērota.

Pēdējo tukšo skolu iznomās

Likvidācija skārusi arī Durbes novada Andreja Spāģa Dunalkas pamatskolu. Skolā ilgu laiku mācījies ļoti mazs skolēnu skaits, bet 2018./2019. mācību gadā vien 27 bērni. Sākumskolā tikai četri, situācija bija kritiska. Pēc skolas slēgšanas Durbes novada pašvaldība iedzīvotājiem, uzņēmējiem un sabiedriskajām organizācijām lūdza izteikt priekšlikumus, kā bijušās skolas ēkas (divas ēkas, palīgēkas un pieguļošā teritorija) varētu tikt izmantotas nākotnē. “Telpas ir labā stāvoklī, ir apkure, ūdens. Uzskatu, ka tā būtu laba vieta, kur ierīkot kādu viesu namu, pansionātu vai nometnēm paredzētu telpu, organizēt rehabilitācijas pasākumus. Cerams, ka kādu uzņēmēju tas ieinteresēs,” saka A. Radzevičs. Šobrīd tiek plānots izsludināt nomas tiesības uz Dunalkas skolas ēku. “Tāds lēmums ir pieņemts, domājams, ka tuvākajā laikā tas parādīsies paziņojuma veidā, aicinām interesentus atsaukties. Līdz šim viens kandidāts izteicis hipotētisku interesi, tādēļ gribas cerēt, ka arī šīs telpas ilgi nestāvēs tukšas un drīz vien atradīs saimnieku. Mana vecāmamma reiz atcerējās, ka šajās telpās sen atpakaļ bijusi nabagmāja. Pieļauju, ka arī mūsdienās ēku varētu pielāgot sociālām vajadzībām,” cerīgs ir A. Radzevičs. Citu brīvu izglītības iestāžu ēku Durbes novadā neesot. Vecpils skola jau pirms laba laika pārtapusi kultūras centrā, kurš tiek intensīvi izmantots, Rāvas skola un “Pasaciņa” ir pārdoti, viss pārējais darbojas.