Laikā, kad lielus pasākumus daudzviet nerīko, kultūras dzīve pagastos tomēr neizsīkst. Spilgta liecība tam bija Lustīgā diena Vecpilī, kas aizritēja 8. augustā Dižlāņu muižas apkaimē. Nekādam panīkumam iemesla neesot, uzsver Vecpils amatierteātra “Vai, mīļā” režisore Solvita Aigare. Vairāk nomokot neziņa par nākotni, kā būs rudenī.

“Vietējie paši saorganizē, nospēlē un paši priecājas,” aktivitātes vērtē vecpilniece Gunta. “Ja nesēdi, neņaudi, bet nāc piedalies, tad viss arī notiek. Iesaistās dažādas paaudzes. Žēl, ka vairs nepastāv Durbes novadā vienīgais jauniešu deju kolektīvs, kurš aizdejojās līdz A līmenim.

“Gunta ir skolotāja, viņas ikdiena paiet Liepājā. Priecējot saglabātā skolas ēka. “Dižlāņu muižā visu cauru gadu kaut kas notiek. Sievas ziemā ņemas ar rokdarbiem, ir folkloras ansamblis un teātris. Priesteris Andris Vasiļevskis atvedis jaunu izstādi “Laiku lokos”, palīdz ar padomu un praktiski, pats teātri spēlē,” pastāsta Gunta.

Lustīgajā dienā pie Dižlāņu muižas ozola rotkaļa Gunta Jakubovska meistardarbnīcā varēja iemācīties izgatavot pašam savu rotu. Teatralizētā pasākumā “Vecpils saimnieces laikmetu griežos” apmeklētāji varēja iejusties senajās dienās pie Spēka avota, uzzināt par kolhozu laika dzīvi, kā arī muižas parkā pie ugunskura ar smaidu palūkoties uz mūsdienu aktualitātēm un pārmaiņām dzīvē, kuras ienesis jaunais koronavīruss. Uzvedumos piedalījās amatierteātris un folkloras kopa “Īve” Antras Arnoldas vadībā.

Vecpils kultūras un atpūtas centra vadītāja Inta Dreimane saka – kad nevar rīkot neko lielu un plašu, izdomājuši apspēlēt vietējās norises. “Viņa man pateica – domā!” saka S. Aigare, un tas viņai esot pa prātam. A. Vasiļevskis palīdzējis ar dejām, A. Arnolda – ar muzikālo daļu. Dziesmu vārdus modernā garā sacerējusi Inta.

“Speciālistu vakaros kolhozā tiešām dziedājis ansamblis “Kumeļa spēriens”,” viņa atklāj. “Mēs darām to, kas piemērots mūsu apstākļiem, jo lielās skatuves nav.” Solvita piebilst, ka amatierteātrim izbraukumā visas skatuves esot par šaurām: “Esam pieraduši savā zālē spēlēt visā garumā, ar vērienu visu darīt. Esam lieli cilvēki, lieli aktieri.” Vecpilī izrādes spēlētas pat uz muižas kāpnēm, parkā un sporta laukumā.

Jānis Aigars, kurš strādā Vecpils bibliotēkā, pārliecinoši nospēlējis televīzijas lauku korespondentu Briljantu padomju laikos. Kolēģi smejas, ka viņam neesot izvēles, jo sieva vada teātri. “Man vienkārši nav kompleksu,” iebilst Jānis, “tāpēc daru to, ko man liek. Šai paaudzei patīk kopā būšana. Teātris un ansamblis sadarbojas, arī jaunāki cilvēki pievienojas.

Cik ilgi spēlēs un dziedās, cits jautājums. Jaunākām paaudzēm vairāk jādomā par darbu, studijām. Te īsti ko darīt nav. Vecpilij priekšrocība, ka pilsēta nav tālu, ceļš labs un satiksme nodrošināta. Lielākā daļa izvēlējusies darbu maiņās, lai nav katru dienu jābrauc uz Liepāju.”

Kamēr stārķi nav aizlidojuši, ļaudīm dodot launagu, saka I. Dreimane, un klātesošie tiek pie zupas un kartupeļiem ar biezpienu.