Apburtais princis, cūku saime, mārīte, grezna pils – tās ir tikai dažas no skulptūrām, kas sestdien tapa Pāvilostas pludmalē. Rīkotāji atzīst, ka spēcīgais piekrastes vējš pabojāja ne viena vien 12.smilšu tēlniecības festivāla “Zelta smilšu grauds” dalībnieka plānus. Latvijā senākā regulāri notiekošā smilšu skulptūru festivāla pamatekspozīcijas veidošanai jau iepriekš bija atlasīti 16 projekti, ko iesūtījušas Aizputes, Dobeles, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Pāvilostas, Priekules un Tukuma mākslas skolas, kā arī Valsts Ermitāžas Krievijā Mākslas studija. Šogad pirmo reizi “Zelta smilšu grauda” vēsturē gadījās tā, ka divām skulptūrām vienāds nosaukums – “Apburtais princis”, taču darbi bija atšķirīgi. Savukārt hobby grupā varēja piedalīties ikviens interesents neatkarīgi no vecuma un profesionālās sagatavotības. Arī tā šogad pulcēja aptuveni 16 smilšu skulptoru komandas.

“Zelta smilšu grauda” rīkotājs Zigmunds Vilnis apgalvo, ka festivālā ik gadu piedalās 30 – 40 komandas, līdz ar to šā gada dalībnieku skaits nav ne īpaši lielāks, ne mazāks kā iepriekšējās reizēs.

Dalībnieki strādāja no agra rīta līdz pat pulksten 15. Viņi drīkstēja izmantot tikai tos materiālus, kas ir pludmalē. Neko līdzi nebija atļauts ņemt, lai visi būtu vienlīdzīgā starta pozīcijā. Tomēr laiks māksliniekus nelutināja – bija nomācies, pūta spēcīgs vējš un uzkrita pat viena otra lietus lāse. “Konstanta aerodinamiskā turbīna,” festivāla rīkotājs raksturo vēja pūsmas. Tās smiltis strauji izžāvē un esot pat ļaunākas nekā nepārtraukts lietus, kas smiltis vismaz tur kopā. “Ja ir liels vējš, nevar izstrādāt smalkas detaļas, ir nobrukumi,” skaidro Z.Vilnis. “Tiem, kam skulptūras bija paredzētas sarežģītākas, vajadzēja izvēlēties vienkāršākas.”

Tomēr vējš nebija vienīgais, kas jauca un grāva smilšu skulptūras. Šogad īpaši nekulturāli bija skatītāji. Kāpa skulptūrām virsū, fotografējoties uztupās. “Citreiz darbi pēc festivāla stāv pat nedēļu,” nosaka Z.Vilnis.

Pēc tam, kad darbs bija paveikts, sākās vērtēšana. Profesionāļu klasē katrs dalībnieks pēc noteiktiem kritērijiem vērtēja visus darbus, izņemot savējo. Profesionāļi noteica uzvarētāju arī hobby grupā. Savukārt skatītāji skulptūras varēja vērtēt tikai tad, ja par simbolisku samaksu iegādājās bukletu, kurā bija vērtēšanas talons.

Vēlākā pēcpusdienā pludmalē sākās apbalvošana. Laureātiem tika pasniegti kausi, ko izgatavojuši Liepājas mākslinieki Oskars Reiniks un Andris Garokalns. “Līdz ar to kausam ir arī mākslinieciska vērtība,” norāda Z.Vilnis. Sadarbība ar abiem Liepājas māksliniekiem smilšu skulptūru festivāla rīkotājiem ir jau vairāku gadu garumā.

Profesionāļu grupā “Grand Prix” izcīnīja Tukuma Mākslas skolas darbs “Cūkas laime”. Komandā strādāja Madara Kosolapova, Ieva Mileika, Lāsma Miška un skolotāja Gunta Čivle. Otrajā vietā bija Aizputes Mākslas skolas skulptūra “Patvērums” – cilvēks zem lietussarga. To veidoja Amanda Millere, Laura Vēbere, Marta Sedliņa un skolotāja Anda Lieģe. Bet trešo vietu ieguva mājinieki no Pāvilostas Mākslas skolas komandas. Ilze Vilne un Kristīne Podziņa izveidoja skulptūru “Saime”.

Savukārt hobby grupā Miervalža Tupeša vārdā nosaukto balvu saņēma Sanita Rāviņa, Edžus Līdaks, Līga Mežaka un Lāsma Ozoliņa, kas izveidoja “Simpsonu junioru”. “Sanita Rāviņa ir profesionāla skulptore. Jelgavas festivālā saņēma “Parex” specbalvu. Viņa esot šeit piedalījusies arī agrāk, vēl būdama skolniece,” teica Z.Vilnis. Otrajā vietā palika “Kas lēni nāk, tas labi nāk” jeb gliemeža māja. To radīja Inga Zālīte-Cērūze, Dainis Auziņš, Rihards Auziņš un Līga Bērziņa. Šis darbs saņēmis arī Pēterburgas Ledus studijas speciālbalvu. Savukārt trešie bija “Hipiji” – trīs žirafes. Šīs skulptūras autori ir Līva Rutkovska, Liene Peniķe, Elvis Isajevs un Silvestrs Leitis.

Z.Vilnis paskaidro, ka hobby grupas apbalvojums nosaukts Amerikas latvieša M.Tupeša vārdā, jo viņš atbalstījis festivālu un viņam paticis, ka ikvienam tiek dota iespēja piedalīties. Tagad “Zelta smilšu graudu” turpinot atbalstīt M.Tupeša dzimta.

Valsts Ermitāžas Krievijā Mākslas studijas speciālbalva tika piešķirta Priekules Mākslas skolas skulptūrai “Uz mērķi”. Tā tapa skolotājas Kristīnes Cukuras vadībā.

Publikas vērtējums bija līdzīgs – pirmā vieta tika piešķirta “Cūkas laimei”, otrā – “Hipijiem”, trešā – “Saimei”.

Saulrietā tika atvēlēts brīdis meditācijai – tika aizdegta ugunsskulptūra. Festivāla rīkotājs apgalvo, ka šoreiz tā bija īpaša, ne tāda, kā citus gadus.

Festivālu organizēja Pāvilostas Mākslas skola sadarbībā ar Sakas Novada domi. Galvenais atbalstītājs ir Liepājas rajona Kultūras nodaļa. Par festivāla rīkošanu nākamgad Z.Vilnis izsakās piesardzīgi. Vispirms esot jāatvelk elpa pēc šī, tad varēšot domāt, ko darīt tālāk. Esot skaidrs, ka norisē kaut kas jāmaina, par to spriests jau sen. Vēl pārdomas raisot nākamā festivāla kārtas skaitlis – 13. “Tā kā citi to uzskata par nelaimīgu skaitli, varbūt jārīko 12a vai 14,” spriež Z.Vilnis.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”