Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē saistībā ar Dundagas Pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna ievēlēšanu 9.Saeimā tika lemts par cita LPS valdes pārstāvja izvirzīšanu Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Pārstāvniecību nolēma uzticēt mūspuses pašvaldības vadītājam – Grobiņas domes priekšsēdētājam Jānis Neimanim.

Nu jau starp Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kas darbojas Briselē, būs divi Liepājas puses pārstāvji, jo jau otro gadu Reģionu komitejā strādā Liepājas domes deputāts Guntars Krieviņš. “Vēl neesmu iepazīstināts ar saviem jaunajiem pienākumiem, jo lēmums par manu izvirzīšanu darbam komitejā tika pieņemts tikai šonedēļ,” vakar “Kurzemes Vārdam” sacīja J.Neimanis. Kā zināms, Latvijas Pašvaldību savienībai ir arī sava pārstāvniecība Briselē, kas palīdz organizēt tieši komitejas locekļu darbu.

Reģionu komiteju Briselē izveidoja 1994.gadā ar Māstrihtas līgumu kā padomdevēja iestādi, lai vietējām un reģionālām pašvaldībām būtu iespēja paust savu viedokli pašā Eiropas Savienības sirdī. Eiropas Komisijai un Ministru padomei ir pienākums konsultēties ar 317 komitejas locekļiem par ES tiesību aktu priekšlikumiem plašās politikas jomās, ieskaitot nodarbinātību, transportu un vidi. Ar to var konsultēties arī Eiropas Parlaments. Jau otro gadu komitejā darbojas arī Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija, kas sastāv no septiņiem cilvēkiem.

Reģionu komiteja piecas reizes gadā tiekas plenārajā sesijā Briselē, lai apspriestu un pieņemtu atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas. Bieži tiek uzaicināti viesreferenti, lai apspriestu jautājumus, kas interesē ES pilsētas un reģionus. No katras dalībvalsts komitejā ir noteikts skaits delegātu, un, ja Maltu pārstāv tikai 5 cilvēki, Latviju – 7, tad Franciju, Itāliju, Vāciju un Apvienoto Karalisti pat 24 delegāti. Pirms lēmumu pieņemšanas viedokļus apspriež gan valstu delegācijās, gan politiskajās grupās.

Bet pārējā laikā norisinās darbs sešās komitejas paspārnē izveidotās komisijās, no kurām katra ir specializējusies vienā vai vairākos jautājumus. Izveidotas teritoriālās kohēzijas, ekonomiskās un sociālās politikas, ilgtspējīgas attīstības, kultūras un izglītības, ārējo sakaru, kā arī konstitucionālo jautājumu komisijas. Tās sagatavo atzinumu projektus un rīko seminārus par tematiem, kas attiecas uz konkrēto jomu. Komisijas ir pietiekami lielas – katrā darbojas aptuveni 105 locekļi un tām strādā seši administrācijas sekretariāti. Komisiju sēdes notiek aptuveni divas reizes mēnesī.