Aizputes novadā līdz 22. septembrim notiek sabiedriskā
apspriešana par kažokzvēru audzētavas būvniecību, apstiprina Būvvaldes vadītāja
Ineta Butāne. Aizputes pagasta iedzīvotājs Rolands Špirs nolēmis paplašināt
savu pašreizējo fermu.

Ūdeļu audzētavu iecerēts ierīkot padomju laika govju fermā, kas atrodas
netālu no autoceļa Liepāja–Aizpute, Dubeņu muižas apkārtnē. Novada domes
priekšsēdētājs Aivars Šilis zina teikt, ka tā stāv tukša jau kopš 90. gadiem un
ir pārvērtusies par vidi degradējošu objektu. Ēka ir avārijas stāvoklī,
piebilst I. Butāne.

Teritorijas plānojums šajā vietā paredz ražošanas teritoriju, apkārtnē ir
lauksaimniecības zeme. Tas nozīmē, ka ražošanas teritorijā pieļaujamais apbūves
blīvums ir 60 procentu liels, bet lauksaimniecības zemē – 15 procentu.
Plānojums paredz, ka jāsaņem piekrišana no iedzīvotājiem, kuru viensētas
atrodas 500 metru rādiusā ap paredzēto fermu. Tā jau ir saņemta un pašvaldībā
uzrādīta.

“Tā kā var būt smakas un citi apdraudējumi, rīkojam publisko
apspriešanu, lai var noskaidrot, kāda ir iedzīvotāju reakcija un dome var
pieņemt lēmumu,” skaidro I. Butāne. Kad AS “Grobiņa” vēlējās
paplašināt dzīvnieku audzēšanu Pāvilostas novada teritorijā, sabiedriskā
apspriešana nenotika, iedzīvotājus ar uzņēmuma plāniem iepazīstināja tikai
informatīvā sapulcē. Pašvaldībā toreiz apgalvoja un Vides pārvaldē
apstiprināja, ka šādā gadījumā sabiedrisko apspriešanu rīkot nav obligāti. Tā
esot domes izvēle.

“Mums pašiem ir daudz jautājumu – par mēslu novietnēm, barošanas
virtuvi, kā notiks kaušana un viss pārējais,” atzīst A. Šilis. Tāpēc pagaidām
viņam nav noteikta viedokļa un viņš nevar pateikt, vai ir par vai pret ūdeļu
audzētavas būvniecību. Jautājumus ieceres attīstītājam – SIA
“Rairoda” – varēs uzdot būvniecības ieceres prezentācijas pasākumā.
Tas notiks Aizputes pagasta Saieta namā pirmdien, 8. septembrī, pulksten 15.

Uzņēmuma īpašnieks R. Špirs apgalvo, ka no smakām iedzīvotājiem nav jābaidās.
Pašlaik viņš audzē 10 tūkstošus ūdeļu, ražošanas teritorija atrodas tālāk no
apdzīvotām vietām, tādēļ dzīvnieki tiek turēti vienkāršākos apstākļos.
Uzbūvējot jauno audzētavu, paredzēts ierīkot mēslu savākšanas sistēmu, ar ko
tie tiks aizvadīti uz krātuvi. Barību uz vietas negatavos, bet vedīs no
Lietuvas. “Tā ir atdzesēta, sasaldēta, tādu arī uzglabājam, tad smaka
nerodas,” apgalvo ūdeļu audzētājs. Viņa māja atrodas aptuveni 100 metru
attālumā no pašreizējās ūdeļu audzētavas.

Neesot jābaidās arī no tā, ka dzīvnieki izbēgs un izplatīsies plašā
apkārtnē. “Ja ir kārtīgs žogs, nevar izbēgt. Ja runa ir par vecām padomju
laika ūdeļu fermām, kur žogos izveidojušies caurumi, tad, protams, ka tā
notiek,” norāda R. Špirs.

Ūdeles paredzēts kaut uz vietas Aizputes pagastā, bet ādas ģērēs Polijā
specializētā uzņēmumā. Gatavās ādas nonāks izsolēs Dānijā.

Iepriekš “Kurzemes Vārds” rakstījis, ka AS “Grobiņa”
tikai priecājas par jaunu spēlētāju ienākšanu nozarē un apgalvo, ka ir gatava
jaunos uzņēmējus atbalstīt un apmācīt. Tomēr R. Špirs ar šo uzņēmumu neesot
saistīts. Ierosmi savam biznesam viņš smēlies pieredzē ūdeļu fermās Dānijā. Ar
to nodarbojoties arī kāds viņa draugs. Aizputes pagasta iedzīvotājs kažokzvērus
sācis audzēt pirms četriem gadiem un saredz to kā perspektīvu biznesu.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas
Aizputes novada Būvvalde ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs
skatīšanai Novada domes sēdē. Tās vieta un laiks vēl nav zināms. A. Šilis sola:
ja iedzīvotāju lielākā daļa būs pret kažokzvēru audzētavu, būvniecība
neatbalstīs. R. Špirs nenoliedz, ka viņam ir bažas par iespējamo ieceres
noraidīšanu. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. augusta numurā.

#kvards-20140829-06#