Viņas ideja bija Grobiņas pilsētas svētkos sapulcināt amatierteātrus, un pašvaldības Kultūras pārvalde to atbalstīja.

Pirmo reizi notikušajā festivālā dažādu dramaturģijas žanru iestudējumus rādīja kolektīvi no Priekules, Saldus, Vērgales, Grobiņas, Nīcas, Vecpils, Grobiņas pagasta, Lieģiem, Brocēniem, Liepājas.

Komēdijas, drāmas, bērnu izrādes kā skeči norisinājās pilsētvidē. Vairums izrāžu bija samērā īsas.

Par teātru uzstāšanās vietām bija izvēlētas pilsdrupas, pagalms, kāpnes pie ēkas un pilsdrupām, iela, skvēri, dīķa piekraste. 

Kas gan tas par festivālu, kurā vai visa Grobiņa kļuva par vienu teātra laukumu? – portāls liepajniekiem.lv jautāja Dainai Kandevicai.

Viņa pastāstīja, ka iecere bija lielo Grobiņas svētku ierastos pasākumus, kas daudzi ir tehniski, papildināt ar vides uzvedumiem: “Pa visu Grobiņu notiek teātra darbības, performances, kurās var piedalīties arī skatītāji.

Teātris jau ir tas mākslas veids, kurš orientēts uz skatītāju līdzi darbošanos, ne tikai skatīšanos.

Un pilsētas svētki ir piemēroti šādam vides festivālam, jo cilvēki iet garām, skatās, kas notiek, bet neuzkavējas ilgi.”

Bija arī lielās izrādes, piemēram, Priekules amatierteātra iestudētie “Vella kalpi” (režisors Varis Siliņš) un “Zvaigznīte”, ko Saldus Tautas teātrī iestudējusi Inese Legzdiņa.

D. Kandevica uzskata, ka, pateicoties “Dzērvju spēlēm”, pilsēta svētkos ieguva papildu vērtību, tika atdzīvināta ar vēl vienu šķautni, bet apmeklētāji – cita veida emocijas.

“Manuprāt, bija ļoti labi,” viņa secināja.

Portāls sastapa Saldus novada Brocēnu amatierteātra aktierus un režisori Zandu Strogonovu, kad izrādes jau bija beigušās.

Viņi ielas malā vēroja spēkratu parādi, visi bija lieliskā noskaņojumā. Cits caur citu stāstīja, ka

savu izrādi “Soliņš” centra skvērā nospēlēja trīs reizes, mainot soliņus.

Režisore atklāja, ka pēc parādes visus gaida skaists festivāla noslēguma pie ugunskura. 

Kad jautājām D. Kandevicai, kādas atsauksmes noslēgumā dzirdēja no aktieriem un režisoriem, viņa atklāja, ka pie ugunskura atnāca tikai viesi – Saldus un Brocēnu kolektīvi. Neviena vietējā amatierteātra.

Nīcas režisore pieļāva, ka Dienvidkurzemes kolektīvi jāradina pie sadraudzības un gan jau ar laiku viņi jutīs nepieciešamību pēc kopības ar citiem teātriem tāpat kā saldenieki un brocenieki, kas labi pazīst festivālu gaisotni.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.