Spēkā stājušies grozījumi “Vides aizsardzības likumā”, kas paredz, ka sabiedriskie vides inspektori varēs sastādīt protokolu kāpu izbraukātājiem, informēja Vides ministrija. Taču noteikumi, kā kļūt par sabiedrisko vides inspektoru, vēl tiek gatavoti.Vakar spēkā stājās grozījumi “Vides aizsardzības likumā”, kas paredz, ka sabiedriskie vides inspektori varēs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu vai auto novietošanu stāvēšanai kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā teritorijā.

Pieteikties vēl nevar

Ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Uģis Lapiņš pastāstīja, ka inspektori vēl varēs noformēt protokolu par ugunskura kurināšanu kāpu aizsargjoslā ārpus tam īpaši paredzētajām vietām. Viņiem būs tiesības aizrādīt arī par citiem pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, arī nelikumīgu makšķerēšanu un zvejniecību. “Makšķerēšanas un zvejniecības jomā sabiedriskie inspektori jau darbojas. Viņi ir aktīvi, lielākoties – paši makšķernieki. Un viņi ir ieinteresēti, lai viss notiktu likumīgi,” norādīja U.Lapiņš. Sabiedriskie vides inspektori darbojas brīvprātīgi un bez atlīdzības.

Pagaidām gan sagatavošanā vēl ir noteikumu projekts par kārtību, kādā var kļūt par sabiedrisko vides inspektoru. Šodien tie tiek izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. U.Lapiņš prognozēja, ka labākajā gadījumā Ministru kabinets noteikumus apstiprinās pēc mēneša. Sabiedriskās organizācijas “Zemes draugi” Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta spriež, ka likumdošana saistībā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem ir iestrēgusi. “Mēs tagad varam tikai nofilmēt redzēto, izsaukt policiju, nevaram sodīt,” viņa skaidroja situāciju.

Vides inspektoram tiks izvirzītas vairākas prasības: jābūt vismaz 18 gadu vecam Latvijas Republikas iedzīvotājam ar labām latviešu valodas zināšanām un vidējo izglītību. Viņš nedrīkstēs būt bijis sodīts par noziegumiem. Tiem, kuri gribēs kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem, būs jāpiesakās Valsts vides dienestā.

Taču sabiedriskie vides inspektori varēs tikai sastādīt protokolu par pārkāpumu. Sodu vainīgajam uzliks Valsts vides dienests. Pārkāpējam par summas apmēru tiks atsūtīts rakstisks paziņojums. Uz vides dienestu būšot jāiet tikai tajā gadījumā, ja pārkāpējs sodu apstrīd. “Kas būs, ja vienkārši nemaksās? Administratīvo noteikumu kodekss nosaka kārtību, kā jāpiedzen naudassods. Tiks piesaistīts tiesu izpildītājs,” klāstīja U.Lapiņš.

Zīmes liek atkal un atkal

Liepājas rajonā kāpas visvairāk izbraukā Sakas novadā pie Akmensraga bākas un Nīcas pagasta Bernātos, ir novērojusi G.Grimsta.

Otrdienas vakarā ap pulksten 18 kāda liepājniece ziņoja par Bernātu pludmalē izbraukušu jaudīgu automašīnu. Nīcas pagasta pašvaldības policists Raivis Tapiņš atzina, ka nevarot ierasties notikuma vietā, jo jau pāris nedēļu dienesta auto esot remontā. Viņš ieteica atpūtniecei nofotografēt automašīnu tā, lai redzams arī numurs, un doties ar fotogrāfiju uz Valsts policiju. Tur iespējams uzrakstīt iesniegumu, un par tālāko lemšot kārtības sargi.

Sabiedriskais vides inspektors šādā gadījumā varētu uz vietas sastādīt vainīgajam administratīvā pārkāpuma protokolu.

Iepriekš vienā no Liepājas Reģionālās vides pārvaldes reidiem novērojām, ka pārkāpēji apgalvo – nevarēja zināt, ka iebraukuši kāpu aizsargjoslā, jo nav uzstādīta aizlieguma zīme. R.Tapiņš uzsvēra, ka aizlieguma zīme šajā vietā Bernātos ir gan.

“Tomēr reizēm vairs nevar saprast, vai tā ir patvaļīga iebrauktuve, vai nav. Tāpēc ir nepieciešams uzstādīt aizlieguma zīmes,” uzskata arī G.Grimsta. Par zīmju izvietošanu atbild pašvaldība.

Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups apgalvoja, ka pie iebrauktuvēm uz jūru pašvaldībā aizlieguma zīmes ir uzstādītas. “Nekāda braukšana kāpās nenotiek. Jānoliek mašīna ceļa malā un jāiet tālāk kājām,” viņš sacīja. Sākumā zīmes plēstas nost, saliektas. “Vairākas reizes bija jāliek, līdz apnika lauzt,” viņš teica.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”