Šonedēļ Pētertirgū parādījušās pirmās vietējā audzējuma zemenes. Agrāk par citiem kolēģiem šopavasar tās pratusi iegūt Sakas pagasta “Dārziņu” saimniece Anita Aina Galviņa, kas darbojas kopā ar dēliem Gunti, Uldi un Ingu.

Drīz viņiem pievienojās kāda nīceniece un nīgrandniece, kā arī Gunta brālis Dainis no Jūrkalnes “Muižlejām”.

Pirmās ogas viņiem ienākušās pašu būvētās plēves siltumnīcās, kur, salnām tuvojoties, augi vēl papildus piesegti ar agrotīklu. Kāda pircēja, tās iegādājusies, nenoturējās gardumu nenobaudījusi. Un nejutās vīlusies. Ogām, ko pirkusi slimniecei, katrā ziņā vajadzētu palīdzēt tai atveseļoties.

Bet Anita Aina Galviņa neslēpa, ka zemeņu steidzināšana ir darbietilpīga. “Dārziņos” tai pievērsušies jau piekto gadu, taču zemenes tur kopjot jau gadus divdesmit. Lai pie sulīgajām ogām tiktu jau maija vidū, ir jāstrādā cauru gadu. Vispirms jāgādā par siltumnīcu būvi, pēc tam par augu mēslošanu. Ja viss nepieciešamais rudenī paveikts, tad februārī, kad ārā vēl sniegs, varot ķerties klāt ravēšanai un laistīšanai. Kaut gan laika apstākļi neesot bijuši īpaši labvēlīgi, pirmā raža iegūta ne vēlāk kā citus gadus.

Pērn pirmos desmit kilogramus zemeņu uz Liepāju kopā ar dēlu Gunti atveduši 15. maijā. Kaut gan šogad abi atbraukuši 20. maijā, toties vezumā bijuši jau 16 kilogrami sarkano ogu. Pircējiem viņi tās piedāvāja par 7 un 10 latiem kilogramā. Neraugoties uz to, ka cena zemāka nekā pērn, gribētāju nebija daudz. Zemnieki saprotot, ka tas saistīts ar nepietiekamo pirktspēju. Audzējumu realizēt viņiem kavējot arī importa uzpircēji, kas var atļauties par precēm prasīt zemāku cenu. “Tirgus tāds ir bijis un būs arī turpmāk. Tur vienmēr atradīsies gan godīgi tirgotāji, gan cilvēki, kas vēlas uz citu rēķina iedzīvoties,” sprieda Guntis.

Vaicāta, vai agro zemeņu audzēšana lauksaimniekiem atmaksājas, A. A. Galviņa atbildēja, ka tāpat varētu jautāt, vai cilvēkam ir vērts dzīvot. Tajā brīdī sievietes balsī saklausīju lielu nogurumu. Viņa teica, ka vairs neko necenšoties prognozēt un priekšlaikus rēķināt. Ne segto platību kvadrātmetrus, ne pa zemeņu ceru rindstarpām turp un atpakaļ nostaigātos soļus. Cik ogu izaugšot, tik arī būšot labi. “Agro zemeņu audzēšana, gluži kā visa lauksaimniekošana, ir tikai un vienīgi laimes spēle,” atzina rīveniece.

Guntis bija cerīgāk noskaņots. Viņš domā, ka zemes īpašnieki nevar sēdēt, rokas klēpī salikuši, jo tad tos sagaida tāds pats bēdīgs liktenis, kāds jau piemeklējis valsti kopumā. “Dārziņos” pašlaik neklājoties vieglāk kā piensaimniekiem, jo, par zemeņu un medus ražošanu gādājot, saimniekotāji neesot iztikuši bez kredītiem. Tāpēc tagad tiem jādara viss iespējamais, lai parādsaistības nokārtotu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Dārziņu” saimniece Anita Aina Galviņa tirgo pašaudzētās ogas.