Vai “Skolas auglis” – Eiropas Komisijas programma Latvijas skolēnu veselīgam dzīvesveidam – nākamziem sasniegs arī mūsu tuvākos augļu un dārzeņu audzētājus?

Daži “Kurzemes Vārda” aptaujātie lauksaimnieki ar atbildēm vēl nesteidzas.

Septiņi labumi

2011. gadā Latvijas skolu 1. – 6. klašu audzēkņiem katru mācību dienu bez maksas ārpus dienišķajām pusdienām tiks dota iespēja mieloties vismaz ar 100 gramu augļu vai dārzeņu porciju: āboliem, burkāniem, dzērvenēm, kāpostiem, kāļiem, burkāniem, kolrābjiem vai šo septiņu augļu vai dārzeņu asorti. Jo mazāk skolu pieteiksies programmā, jo ilgākam laikam pietiks līdzekļu “Skolas auglim”. Par programmu maija beigās Liepājas domē skolu direktoriem un ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem stāstīja Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Freimane un Lauku atbalsta dienesta pārstāve Agnese Neimane, kuras pašlaik apbraukā valsti “Skolas augļa” popularizēšanas kampaņā.

Vērtīgos vitamīnus skolām varēs piegādāt saimniecības, kuras reģistrētas Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) par integrēti audzētu augļu un dārzeņu audzētājām. Attālums no ražotāja vai fasētāja līdz skolai nedrīkst būt lielāks par 300 kilometriem.

Piegādātāja uzdevums – sagatavot augļus un dārzeņus tā, lai skolai atliek tos tikai pasniegt bērniem. Tātad precei jābūt nomazgātai, notīrītai, sadalītai pa porcijām – safasētai. Kā tas varētu izskatīties? Ierēdnēm uz Liepāju līdzi bija atbraucis apvienības “Baltijas dārzeņi” (tajā kooperējušies 16 dārzeņu audzētāju, no Liepājas novadiem – neviens) pārstāvis Uģis Ušpelis, kurš par paraugu demonstrēja 150 gramu paciņās safasētus “Graužamos burkānus”.

No Liepājas un tās apkārtnes novadiem iepriekšējos divos gados par integrēti audzētu dārzeņu un augļu audzētājiem reģistrējušies 13 uzņēmumu, zemnieku saimniecības un privātpersonas. Teorētiski no viņu audzējuma vietējām skolām varētu sanākt teju pilns “Skolas augļa” komplekts, tiesa, bez kolrābjiem un kāļiem.

Nav gatavi

“Noprotu, ka tas varētu būt sarežģīts process,” par iespējamo piedalīšanos “Skolas auglī” spriež burkānu audzētājs Vilnis Mačiņš no Nīcas novada saimniecības “Kalmes”. “Mazgātus burkānus pārdodam. Bet mizot un fasēt? Tam vajag cehu, lielas investīcijas. Pieļauju, ka tam varētu būt stingras prasības,” viņš teic. “Ja mūsu burkāniem būs normāls noiets kā līdz šim, tad īpaši ieinteresēts nebūšu.” “Kalmju” burkāni tiek pārdoti vairumtirgotājam “ADS Pagrabs”, tos arī eksportē uz Lietuvu.

Ābolu un bumbieru audzētājs Jānis Spricis no Durbes novada “Bukiem” atzīstas, ka viņam nav augļu pagraba. “Man tos nav kur glabāt. Ja ir tāda ziema, kā šī bija, tad Eiropas programmai būs āmen! Es gribu būvēt noliktavu, bet izskatās, ka šogad to gatavu nedabūšu,” viņš saka. “Buki” augļus pārdod tirgū. Tomēr J. Spricis programmu uzlūko pozitīvi: “Tas, protams, ir vērā ņemami, ka augļus varētu atdot skolām un audzētājam būtu garantēti ienākumi. Piezvaniet man nākamgad!”

Tikai bez birokrātijas

“Domāju, ka safasēšana nav grūtākais darbs,” saka ogu audzētāja Irēna Šusta no SIA “Purva dzērvenīte” Rucavas novadā. “Nav šaubu, ka bērniem tas ir vajadzīgs, vitamīni – apsveicami! Šī ir pozitīva ziņa. Ja tikai nebūs birokrātisku šķēršļu, kā tas bija ar “Skolas pienu”, kad tieši tādēļ no tā atteicās cits pēc cita gan ražotāji, gan piegādātāji. Toreiz arī ražotāji nebija apmierināti, ka par pienu viņiem samaksā tikai pēc trim mēnešiem.” Arī par “Skolas augli” naudu nesola ātri – triju mēnešu laikā pēc izdales pabeigšanas.

I. Šustas audzētās dzērvenes lielākoties nonāk “Pūres” ievārījumos. Sadarbība ilgst jau vairākus gadus, “nevaram sūdzēties”, saimniece saka. Viņa pieļauj, ka programmā “Skolas auglis” varētu piedalīties ar dzērveņu audzētāju kooperatīva “Ziemeļoga” starpniecību.

Integrēti audzēts

Jēdziens “integrēti audzēts auglis vai dārzenis” plašākam pircēju lokam ir svešs. V. Mačiņš skaidro, ka par šādu audzētāju var kļūt tikai izglītots lauksaimnieks, kurš pareizi lieto ķimikālijas, minerālmēslus. Saimniecība tiek stingri uzraudzīta, lai augļi vai dārzeņi nebūtu pārmēsloti, lai ražai ir piemērotas glabātavas. Viņš uzskata, ka šādi reģistrēti audzētāji pircējiem ir uzticamāki, “tas tiek darīts patērētāju labā”.

“Ir jāizpilda zināmas prasības un jāpilda arī savas saistības, jo mēs saņemam arī nelielas subsīdijas. Noteikti nereģistrējoties audzētājam ir mazāk problēmu, tāpēc arī reģistrējušos nav daudz,” pieļauj V. Mačiņš.

Latvijas kaimiņvalstīs tāda integrēti audzētu augļu vai dārzeņu audzētāju reģistra nav, apgalvo ministrijas un Lauku atbalsta dienesta ierēdnes. Šī prasība un tas, ka maksimālais attālums no audzētāja līdz skolai nepārsniedz 300 kilometru, varētu nodrošināt, ka Latvijas bērni saņemtu tikai Latvijā ražotus labumus.

Uzziņai         
“Skolas auglis”
Eiropas Komisijas un valsts finansēta programma; 
 ikdienas papildporcija 1. – 6. klases skolēniem: vismaz 100 g;
porcijā: āboli, bumbieri, dzērvenes, burkāni, kāļi, kāposti, kolrābji vai to asorti, gatavi tūlītējai ēšanai;
kad: 2011. gada janvārī – februārī;
atbalsta pretendents var būt skola, pašvaldība vai ražotājs;
programmai jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā līdz 15. septembrim.
Avots: Zemkopības ministrija, Dace Freimane un Lauku atbalsta dienests, Agnese Neimane

“Kurzemes Vārds”