Dienvidkurzemes mežniecības teritorijā šosezon arī fiksēti vairāki gadījumi, kuros cietušas vai bojā gājušas aitas.

”90 procentu visos gadījumos mūsu teritorijā tie bijuši vilki,” saka Dienvidkurzemes virsmežniecības (VM) pārstāvis Jānis Okmanis, piebilstot, ka pēc katra ziņojuma un konstatētajiem postījumiem tiek paņemti un analizēti paraugi, pēc kuriem nosaka postījumu autoru.

”Pārsvarā ir saplosītas aitas, arī visos mums saņemtajos ziņojumos par vilku uzbrukumiem Dunalkas un Cīravas pagastā, kā arī Kabiles pagastā un Maņģenē pie Kuldīgas,” pauž VM pārstāvis.

Šogad situācija ar postījumiem ir līdzīga kā iepriekšējos gados.

”Jāņem vērā, ka šie ir gadījumi, par kuriem mums ir paziņots, taču noteikti ir arī gadījumi, par kuriem mums nav informācijas,” norāda J. Okmanis.

Viņš pastāsta, ka mājlopu saimnieki labi ievēro prasības un noteikumus, kā pasargāt savus ganāmpulkus, taču vilki vienalga iemanās pie tiem tikt un padarīt postu. ”Vilki ir viltīgi, atradīs, kā izkļūt cauri žogam,” viņš secina.

”Lieliem audzētājiem ir plašas ganību platības – žogi apkārt ir, bet vilki atrod izdevību,” norāda mežniecības pārstāvis.

Bieži arī plēsējiem izdodas pie ganāmpulka piekļūt, ja dzīvnieki ilgstoši atrodas atklātās ganībās, apkārt ir norobežojums, bet tie ir nost no cilvēku acu uzraudzības jeb tālu no mājām.

VMD aicina par uzbrukumu ziņot pēc iespējas ātrāk, jo speciālistam notikuma vieta jāapskata tajā pašā vai nākamajā dienā, citādi zūd iespēja pārliecinoši noteikt uzbrucēja sugu.

Ziņot ieteicams, zvanot konkrētās virsmežniecības inženierim medību jautājumos. Mūspusē jeb Dienvidkurzemes mežniecības pārstāvi J. Okmani var sazvanīt pa tālruni 29190440.

Var ziņot arī citai VMD amatpersonai vai vietējiem medniekiem, kuri informāciju var nodot tālāk pēc piederības.

Pirms ierašanās notikuma vietā Valsts meža dienesta speciālists sazināsies ar cietušo personu, lai iegūtu sākotnējo informāciju par uzbrukumu un vienotos par uzbrukuma vietas apskates tālāko norisi, stāsta I. Pavziniuka.

Gaidot dienesta speciālista ierašanos, cietušās personas tiek aicinātas atstāt notikuma vietu neskartu, drīkst veikt tikai obligāti nepieciešamās darbības, piemēram, savainotā dzīvnieka ārstēšanu vai avārijas stāvokļa novēršanu.

Iespēju robežās jāpārklāj bojā gājušā dzīvnieka ķermenis ar plēvi vai agroplēvi, lai saglabātu pēc iespējas vairāk pierādījumu par uzbrucēju. Tāpat jāpārvieto ganāmpulks un dzīvi palikušie dzīvnieki prom no uzbrukuma vietas. Notikuma vietā nedrīkst atrasties mājas suņi.

Ierodoties notikuma vietā, Valsts meža dienesta speciālists apskatīs uzbrukuma vietu, izdarīs slēdzienu, aizpildīs lielo plēsēju uzbrukuma pārbaudes anketu un ievāks uzbrucēja DNS paraugus.

Uzbrukums, kuru izmeklējis VMD speciālists, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu lielo plēsēju pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Latvijā šobrīd atļauts nomedīt 280 vilkus. ”Lauksaimniekiem varētu būt uzskats, ka jāmedī vairāk, bet dabas aizsardzības pārstāvjiem – mazāk. Regulēt vilku daudzumu varam, tikai ievērojot oficiālo statistiku,” uzsver VMD pārstāve.

Ievāktie DNS paraugi tiek nodoti Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam ”Silava” tālākai ģenētiskajai analīzei un izpētei.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.