Otrdiena, 22. jūnijs Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Vilku bars piedzīvo varas maiņu

Vilku bars piedzīvo varas maiņu
27.03.2008 16:50

0

Atslēgvārdi

Pēc Kalvenes zoodārza vilku barvedes Gaismas negaidītās nāves vilku aplokā kaislības uzsita augstu vilni. Visa līdzšinējā kārtība tika izjaukta, krita arī vecais vilks Heimdāls, un vara pārgāja citās ķepās. Gaismu pirms dažām nedēļām ķēra insults, izraisot vispārēju paralīzi. “Vienpadsmit gadi – tas vilkam ir liels vecums, mežā neviens tik ilgi nenodzīvo, Gaismai taču gandrīz jau zobu vairs nebija,” saka Rīgas zoodārza Kalvenes filiāles “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis.

Vadone krīt, sākas anarhija

“Bet tas bija ļoti smagi,” viņš nopūšas. “Gaisma bija tāds vilks… Pat izstāstīt nevar.”

Pusstundas laikā pēc tam, kad vilku vadone krita, aplokā sākusies vispārēja un neiedomājama anarhija. Līdz tam “Cīruļu” vilku aplokā mita vadošais pāris Gaisma un Heimdāls, divas trīsgadīgas vilcenes un seši divgadnieki, starp tiem viens vilku puisis. Pārējie jaunie vilki regulāri sūtīti uz citiem zooloģiskajiem dārziem un dabas parkiem. “Tāda normāla grupa, kādu parasti turam,” paskaidro “Cīruļu” pārvaldnieks. “Bet tad sākās cīņa par hierarhiju. Viena no trīsgadīgajām sevišķi asi uzspēlēja. Visa lielā trača rezultātā Heimdāls saplēsa sietu un izbēga.” Zoodārza darbiniekiem izdevies zvērus sadzīt sprostos un tēvu iemānīt atpakaļ. Viņš tomēr bēga vēlreiz. “Viņam bija milzīgs stress,” piebilst A.Bergmanis.

Lai kā zoodārza darbinieki cerēja uz laimīgu iznākumu, Gaismai vairs nebija iespējams palīdzēt un viņu nācās iemidzināt. “Kad nesām Gaismu ārā no aploka, Heimdāls metrus desmit tālāk iznāca no meža un stāvēja – atvadījās.”

Pēc tam nācies likvidēt arī veco zviedru izcelsmes vilku Heimdālu, un stundas laikā pēc tam aplokā iestājās pilnīgs miers. Vienīgo vilku puisi – ļoti lielu un skaistu, nosvērtu un mierīgu – aizsūtījuši uz Ķekavas briežu dārzu. “Lai hormoni pārāk neplosītos,” paskaidro A.Bergmanis. Tā nu tagad aplokā ir sešas vilcenes, un valda jauniedibināta kārtība.

Trakas lietas dara Skotijā

Vilku bars nevar iztikt bez barveža. Pašlaik uz galvenās mātes statusu pretendē divas – trīsgadniece Klusā un viena no divgadniecēm, kas nez kā pamanījusies palikt bez vārda. Abas esot ļoti pēc Gaismas dabas.

Tuvākajā laikā nekādas cilvēku veicinātas pārmaiņas vilku aplokā neesot plānotas. Taču pēcāk, stāsta pārvaldnieks, “Cīruļos” atkal tiks veidots bars. Bet to var izdarīt tikai uz stingriem pamatiem. Tādēļ visas vilcenes, izņemot to vienu, kura sevi parādīs kā īstenu galveno māti, dosies uz citiem zooloģiskajiem dārziem. “Līdz tam brīdim nevienu vilku klāt neņems. Jaunā barā drīkst būt tikai viens dominējošais pāris, un nedrīkst būt nekādu šaubu par to, kurš tas ir. Plēšanās par varu ir nežēlīga.”

Parasti zoodārzi nelabprāt turot vilcenes, jo tās biežāk mēdzot savā starpā plēsties, ekspozīcijām labprātāk izvēloties vilku tēviņus. Speciālisti atzīst, ka vilku pāru veidošana un baru turēšana vispār ir ļoti grūts uzdevums. “Bet mēs gribējām pamēģināt un izdevās,” A.Bergmaņa balsī ieskanas lepnums.

Kalvenes vilki dzīvnieku apmaiņas programmu ietvaros jau aizbraukuši uz Skotiju, Nīderlandi, Franciju, Somiju, Norvēģiju, Zviedriju. Un “Cīruļi” no viņu jaunajām mājvietām saņēmuši labas atsauksmes. “Bija mums viens puika, Holārs vārdā, viņam ļoti gribējās dominēt. Viņš devās uz Nīderlandi, un pēc tam mēs saņēmām ziņu no nīderlandiešiem, ka viņi ir ārkārtīgi pateicīgi: viņiem sen tāds vilks bijis vajadzīgs, jo visu laiku barā rīvējušies, bet atnācis viens spēcīgs un salicis visu pa plauktiņiem,” A.Bergmanim vilku stāstu netrūkst. “Trakas lietas mūsējie pastrādājuši Skotijā, kur mūsu vilku baram pielika jaunu māti, bet nākamajā dienā no mātes tikai pakaļējo cisku dabūja.”

Vilki “Cīruļos” ir jau astoņus gadus. Viss iesācies ar Vilkiju, Ventspilī dzīvoklī turētu vilku, ko Rīgas zoodārzs pēkšņi palūdzis te izmitināt. Pēc tam zoodārzs saņēmis piedāvājumu piedalīties Skandināvijas vilku vairošanas programmā un uzdevis to “Cīruļiem”. Tā šeit toreiz nonāca pirms dažiem gadiem Ēdoles mežos dzimusī Gaisma. Vīru viņai 2002.gada rudenī atveda no Zviedrijas. “Sākumā gāja smagi, jo Heimdāls bija ļoti nervozs,” atceras “Cīruļu” saimnieks. Bet tad pamazām viss nokārtojies, un skanīga bara sagaudošanās apkārtnes mežu vilkiem liecinājusi, ka vieta aizņemta un te mīt stabils bars. “Kaut gan apkārtnē vilki ir, pēdējos gadus pie mūsu aploka neviens nav manīts.”

Te nav kā pie lauvām

“Gaisma bija ļoti īpašs vilks,” A.Bergmanis domīgi skatās kaut kur pāri mežu galiem. “Viņa ārkārtīgi eleganti prata baru noturēt līdzsvarā.” Un viņš sāk stāstīt. Par to, ka tad, kad zoodārza darbinieki mācījuši vilkus pēc vajadzības iet sprostā, Gaisma pati nepaklausīgākos bara locekļus aiz čupra tur vilkusi. Par to, ka reizēs, kad vilki jāvakcinē, tie sadzīti īpašās būdās, tikai Gaisma tam bijusi par lepnu. Viņa piespiedusies pie koka, pagriezusi sānu, drusku atiezusi zobus kā sacīdama, ka patikt jau viņai tas nepatīk, bet ja nu akurāt tā vajag… Par to, ka savam pirmajam metienam vilcene migu ierīkojusi grāvja apakšā izraktā alā un naktī uznācis pēkšņs negaiss. Kamēr cilvēki domājuši, ka vilcēni aizies bojā, Gaisma tajā pašā naktī izrakusi jaunu alu un pārjurģojusi mazuļus.

“Vilku aplokā jau nav tā kā pie lauvām, kur visi saklūp gaļai virsū,” saka A.Bergmanis. “Atnesto gaļu paņēma Gaisma, apčurāja, tad plēsa gabalos un katram deva ēst.” Bet, kad, dzemdībām tuvojoties, vilku barvede trīs četras dienas dzīvojusi alā, cilvēku atnestajai gaļai neviens klāt nav skāries, kamēr pati iznākusi.

Bet mazos vilcēnus Gaisma tikai migā barojusi, pārējo laiku tos audzināja tēvs un vecākās vilcenes. Barvede bija aizņemta, pieskatot apmeklētājus pie žoga un vāķījot gaļu. Tā tas dabā notiekot. “Cīruļos” Gaisma piedzīvoja četrus metienus.

Uzziņai

– Vilki dzīvo uz Zemes jau vairāk nekā miljons gadu. Tie cēlušies no plēsīgiem gaļēdājiem, kas dzīvojuši pirms 100 miljoniem gadu, bet apmēram pirms 20 miljoniem gadu no vilkiem izveidojās suņi.
– Latvijā vilki parādījās jau pēcledus laikmetā un bijuši sastopami visu laiku. Skaita maksimumu sasnieguši 18.gs un 19.gs. sākumā.
– Vilki ir ļoti saprātīgi. Turklāt katram vilkam ir savs raksturs – ir uzmanīgi, nekaunīgi vai pašpārliecināti zvēri, viņi vilku sabiedrībā izturas brīvi un nepiespiesti, savukārt citus vilkus ne dzird, ne redz.
– Vilki ir sabiedriski dzīvnieki, viņi dzīvo ģimenēs. Baru vada vilks un vilcene. Katrā barā ir sava rangu tabula. Stiprie un agresīvie vilki ir vadītāji, bet tie, kuriem ir vajadzīga stingra roka, vadītājiem pakļaujas.
– Ne velti vilkus dēvē par meža sanitāriem, jo parasti par viņu upuriem kļūst veci, slimi vai nepieredzējuši dzīvnieki.
– Lai arī vilkus uzskata par nežēlīgiem dzīvniekiem, viņiem izdodas tikai katras desmitās medības.

Pēc www.petnet.lv/vilki/about.html

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Trīsgadīgā vilcene, viena no barvedes vietas kandidātēm, raksturā ļoti līdzinoties Gaismai. Kamēr citas pamuka krūmos, viņa ar pašcieņu iznāca priekšplānā, papozēja fotogrāfam un lepni devās prom.

Arnis Bergmanis: “Reizēm liekas, ka vilki pat spēj lasīt domas.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz