Kaut gan marts vēl tikko sācies, aizvien biežāk ciemiņi mēro ceļu uz Cīravas pagasta “Vīnkokiem”, kur saimnieko vīnogu un saldo ķiršu selekcionārs Gunvaldis Vēsmiņš. Mūspuses ļaudis ir ielāgojuši, ka pie viņa, iepriekš par to vienojoties, var saņemt gan vērtīgus padomus, gan arī iegādāties meistara izaudzēto šķirņu stādus. Aizvadītajā nedēļā par to pārliecinājās lauksaimnieku grupa no vairākiem mūsu rajona pagastiem.

Kaut gan todien bija uzsnigusi prāva sniega kārta un zemnieki jokoja, ka esot trāpījuši ierasties “Vīnkokos” pašā pēdējā šīs ziemas dienā, saimnieks viesus projām neraidīja. Viņš pat atzina, ka tas esot lieliski, jo baltais paklājs nosedzis slideno augsni un staigāšana pa dārzu līdz ar to kļuvusi ērtāka.

Meistars pastāstīja, ka vīnogām zemi iekopis divu gadu laikā. Pirmajā vasarā šeit atvestas trīs kūdras kravas, kas izlīdzinātas un dziļi iestrādātas mālā. Nākamajā pavasarī tādas pašas darbības atkārtotas, bet rudenī, kad topošais vīna kalns uzarts ar purva arklu, veidotas tranšejas, kurās guldīti satrūdējuši kūtsmēsli un sapropelis no tuvējiem dīķiem. Tādējādi radīta 80 līdz 90 centimetru dziļa auglīgās zemes virskārta.

“Mans uzdevums bija sadalīt mālu, kura šeit ir ļoti daudz. Ne velti kādreiz netālu bija ierīkota ķieģeļu fabrika. Bet mālus spēj sairdināt tikai kūdra, kūtsmēsliem tas nav pa spēkam,” sacīja zemes kopējs. Kad mērķis sasniegts, viņš kalnu apstādījis ar pašrocīgi selekcionētām vīnogām un saldajiem ķiršiem.

“Tādas vīnogas Latvijā līdz šim nav audzētas. Kopš 1964.gada, krustojot astoņas un vairāk reizes un tādējādi izskalojot no augiem nevēlamos gēnus, tās esmu tiecies izveidot kā jaunas un tieši Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes. Tā izdevās iegūt augstu kvalitāti. Pats biju pārsteigts par rezultātu,” stāstīja pētnieks, kura veikumu vīnogu izstādē Rīgā esot apbrīnojusi toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Selekcionārs toreiz izpelnījies arī zelta medaļu.

Līdzīgā veidā gadiem ilgi un neatlaidīgi strādāts ar saldajiem ķiršiem. Pateicoties tam, G.Vēsmiņa dārzā tagad aug jaunas ķiršu šķirnes, kurām raksturīga ne tikai lieliska garša, bet arī neparasti apmēri. Meistars vairākām ķiršu šķirnēm devis ar novadu saistītus nosaukumus. “Liepājas lielaugļu”, “Cīravas sārtais” un citus. “Cīravas sārto” augļi, kas sasniedz līdz pat 18 gramu svaru, ir ierakstīti Ginesa rekordu grāmatā. Stāstot par to, meistars nepiemirsa brīdināt, ka ķiršu dārza profils jāveido tā, lai to nekādā gadījumā neappludinātu lietavu vai kūstošā sniega ūdeņi. “Šo augļu koku saknes ir ārkārtīgi jutīgas pret mitrumu. Pietiek, ja trīs dienas tās atradušās zem ūdens, lai sāktos sakņu puve, ko nav iespējams apturēt,” viņš brīdināja. Lai vērstos pret applūšanu, ķirši jāstāda uz īpaši izveidotiem auglīgas zemes valnīšiem.

Uzziņai
– Ar vīnogu selekciju Gunvaldis Vēsmiņš nodarbojas kopš 1954.gada.
– Latvijā viņš radījis 5 superagras šķirnes ar augsti kvalitatīvām ogām un lielām augu pārziemošanas spējām.
– Ķiršu selekcijā iesaistījies 1986.gadā.
– Selekcionārs pievērsies arī kizila pieradināšanai Latvijas apstākļiem, radot 11 jaunas šķirnes.
– Pieredzi par vīnogu audzēšanu Latvijā meistars patlaban sācis apkopot grāmatā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Kaut gan marts tikko sācies, selekcionāra un bioloģijas zinātņu doktora Gunvalža Vēsmiņa vīnogu dārzā jau ierodas interesenti.