Aizbraucot uz Reinholdu ģimenes mājām Grobiņā, pirmajā brīdī nemaz nevar nojaust, ka iekšpagalmā apslēpts vesels brīnumdārzs ar lielu siltumnīcu un daudziem puķpodiem, kas gaida savu rindu, lai nonāktu puķu mīļu rokās. Izrādās, ka Santas Reinholdes audzētie stādi un zaļumi redzami ne tikai Pētertirgū, bet arī Liepājas pilsētas dobēs.

Pirms S. Reinholde izveidoja mājas pagalmā dārzniecību, viņa strādāja lielveikalā, dārza nodaļā, tomēr darbs gandarījumu nesniedza, tāpēc Santa ļāvās pārmaiņām. “Kad aizgāju prom no darba veikalā, vīrs kopā ar ģimenes draugu izdomāja, ka vajag taisīt pašiem savu dārzniecību, lai man nebūtu jāatgriežas darbā. Es teicu – labi! Biju domājusi, ka tas tikai tādā runas līmenī. Bet, izrādījās, divreiz nav jāsaka – pirmā siltumnīca bija gatava. Tā tas viss sākās, nezinot, kas ir tirgus, kas ir kas. Es nekad nebiju domājusi, ka varētu uztaisīt savu veikalu.” Lai arī izpratne par dārza lietām Santai bija, jo ir beigusi divu gadu kursu Bulduru Dārzkopības vidusskolā par apstādījumu un dārzu veidošanu, dizainu, tolaik Santai neesot licies reāli piepildīt tik lielu siltumnīcu. Šobrīd gan tā kalpo tikai kā rūpnīca, no kuras vieni stādi tiek nesti ārā, citi – iekšā, un tā visu laiku. Pats pirmais, kas dārzniecībā tika iestādīts, bijušas ziemcietes jeb daudzgadīgās puķes. “Man tās ir mīļākās,” piebilst dārza īpašniece.

Tuvākā vieta, kur Liepājas pusē audzē ziemcietes, ir Blīdene, un, kā izrādījies, arī Liepājas pilsētas apstādījumiem bieži nepieciešami dažādi stādi lielos daudzumos, tajā skaitā daudzgadīgie ziedi. Tā nu Santa saprata, ka tā ir laba niša, kurā darboties: “Vasaras puķes mums ir tikai krāsai. Lielākoties audzējam ziemcietes, graudzāles, un, pateicoties Liepājas pilsētai, kas mums ir liels pasūtītājs, mēs to visu varam audzēt aizvien vairāk.” Dārzniecībai šāda sadarbība ir izdevīga, jo pilsētas apzaļumošanai vajadzīgs liels stādu apjoms. Santa novērojusi, ka arī vienkāršie pircēji kļūst aizvien izglītotāki un uz stendiņu Liepājas Pētertirgū nāk kā uz veikalu, un jautā – kas jums šodien jauns? “Līdz ar to es saprotu, ka visu sezonu jāaudzē kaut kas interesants. Dārza mīļotāji un puķu cilvēki vispār ir tādi gaiši un priecīgi cilvēki. Dusmīgie parasti puķes nepērk, un viņiem nemaz nevajag pirkt – neaugs! Un vaina nebūs puķē, bet cilvēkā. Kad pilsētā visas dobes sāk ziedēt, tad pie manis nāk pircējs un saka: “Man vajag to raiblapaino, kas pilsētas centrā zied.” Un man jāuzmin, jo nosaukumus jau, visdrīzāk, neiegaumē. Labi, ka telefoni tagad visiem līdzi, var nobildēt, un miers. Arī tantes gados internetā sēž un seko līdzi jaunajām šķirnēm.”

Reinholdu ģimenei pamazām darbojoties, privātmājas zaļā zona pārvērtās par vienkāršu stādu laukumu. “Bet arī ar to vēl bija par maz,” saka Santa. Tā ģimene Grobiņā sāka meklēt īpašumu, kurā ierīkot dārzniecību atsevišķi no mājām. “Skatoties piedāvājumus, ieraudzījām, ka tiek pārdots zemes gabals “Santas”. Vai tā nav sakritība? Tagad mums tur notiek teritorijas sakārtošanas darbi un siltumnīca jau gandrīz gatava. Gribas tomēr, lai darba vieta būtu darbā un mājas mājās. Jo šobrīd sanāk, ka es visu laiku esmu darbā. Turklāt mājas pagalmā atkal varēsim iekopt mauriņu,” priecājas saimniece.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.jūnija numurā.

#kvards-20190607-04#