Otrdien, 5. maijā, valdība atcēlusi pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma Latvijā noteiktās papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, kas bija ieviestas no 7. februāra, lai mazinātu iespēju tiem saslimt ar putnu gripu. “Protams, priecājamies,” “Kurzemes Vārdam” saka Līga no Durbes, kura tur vistas, “visu šo laiku bija grūti.”

Tagad vistas varēšot laist laukā staigāt, cik nu to atļauj privātmājas teritorija. Kamēr mājputni bija ieslodzīti, dējība kritusies. “Ir taču atšķirība, vai putns staigā brīvā dabā vai atrodas piespiedu ierobežotībā,” atzīst vistu audzētāja.

Viens no profilakses pasākumiem, lai novērstu putnu gripas nonākšanu mājputnu ganāmpulkos, bija ierobežojumu perioda noteikšana savvaļas putnu migrācijas laikā. Pirms to atcelšanas ZM konsultējās ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertiem par savvaļas ūdensputnu migrācijas intensitāti Latvijā un par putnu gripas izplatību Eiropas reģiona valstīs. Tā kā Eiropā ziemojošie ūdensputni (pīles, zosis, gulbji) pārsvarā jau ir atlidojuši vai caurceļojuši un ņemot vērā, ka nav jaunu slimības uzliesmojumu ūdensputnu migrācijas ceļā, pieņemts lēmums atcelt noteiktos papildu biodrošības pasākumus, ziņo PVD.

Putnu gripa ES dalībvalstīs 2020. gada pavasarī bija skārusi galvenokārt vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā bija novērota augstāka vides temperatūra un mazāks sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nebija migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.