liepajniekiem.lv
Malkas krava – no 250 līdz 340 eiro
“Iepērkam apaļkokus, sazāģējam, saskaldām, tirgojam malku, briketes un granulas,” stāsta SIA “Baued” īpašnieks Edgars Baumanis.
“Aukstums gan nav ilgi, bet kurināmā pietrūkst.
Malkas ne tik daudz, cik brikešu un granulu, tās ir beigušās visiem.
Cilvēki izkurinājuši krājumus, jo droši vien nebija gaidījuši tādu ziemu. Kaut kā jāizlīdzas, tirgotāji mēģina kaut kur atrast kurināmo, ražotāji – saražot.”
“Baued” ražotne atrodas Priekulē, un tās produkciju netirgo beramās kravās, kā parasti malka tiek vesta, bet gan krauta uz paletēm – kubikmetrs uz katras.
E. Baumanis izvairās nosaukt cenu, jo, pēc viņa domām, salīdzinājums ar malku, ko pārdod maisos vai ved kravās, nebūtu objektīvs.
Grobiņas pagastā dzīvojošais pašnodarbinātais Ādolfs Šķēle ar malkas sagādi nodarbojoties jau 34 gadus. Klientu esot daudz, un, viņa vārdiem, tie ir galvenokārt padzīvojuši cilvēki.
“Ir auksts, un es nezinu, kā šodien iedarbināšu mašīnu, – no rīta bija 17 grādu sals.
Apgādāju arī Dienvidkurzemes Sociālā dienesta maznodrošinātos klientus, un man zvana, ka ir piešķirta nauda kādai trešdaļai kravas, lūdz, lai aizved uz Otaņķiem. Nu, negribas atteikt, atbildēju, ka mēģināšu aizvest,” viņš stāsta, ka piegādā malku arī veikaliem.
“Man teica: “Mums šoziem vairs nevajadzēs,” bet vakar piezvanīja no veikala, ka salstot. Iepriekš krāsni kurināja katru otro dienu, bet tagad – katru dienu, tas nozīmē, ka
malciņas aiziet divreiz vairāk.”
Jautāts, vai dziļais sniegs un sals netraucē malku zāģēt, viņš atbild: “Tagad strādāt ir briesmīgi, bet mežā jau iet trīs mēnešus pavasarī – martā, aprīlī, maijā.”
Ādolfa malkai no 1. janvāra cena pieaugusi par pieciem sešiem procentiem.
“Ja pagājušogad par tik nokritās, tad tagad atgriezās aizpagājušā gada līmenī – uz kravu 20 eiro vairāk.
Man ir dažādas automašīnas, tā ka arī kravu lielums atšķiras un attiecīgi cena ir dažāda – no 250 līdz 340 eiro.”
Pašnodarbinātais Juris, kurš nevēlējās nosaukt uzvārdu, gan iet Kalvenes mežā un šobrīd gādā kurināmo nākamajam gadam.
“Darba apstākļi – kā jau ziemā. Mežs piesnidzis, viegli nav, bet tas nevienu neinteresē, jāstrādā tik un tā. Lauku cilvēki jau daudz nesūdzas; ir jāiet un jādara,” viņš nosaka.
Juris malku gan zāģē, gan sagatavo un tirgo. Sausu, skaldītu iepako 50×80 cm maisos, kas maksā četrus eiro katrs.
Šobrīd tirgotā esot stāvējusi vairākus gadus, jo iepriekš jau kārtīgas ziemas nebija
un nevajadzēja daudz kurināt.
Malku pērkot galvenokārt pastāvīgie pircēji, pieprasījums patlaban neesot īpaši audzis. Juris teic, ka daudzi cilvēki dod priekšroku briketēm, ko nopirkt iznāk lētāk.
Trūcīgajiem palīdz
Viktorija Indricāne, sociālā darbiniece darbam ar pilngadīgām personām Nīcas pagastā, pārrauga situāciju ar mājokļa pabalstu piešķiršanu kurināmā iegādei cilvēkiem, kuri ieguvuši trūcīgās mājsaimniecības statusu.
Lielākā daļa viņu ir seniori.
Sociālā darbiniece teic, ka vislielākās grūtības laukos sagādā oficiāla maksājuma apliecinoša dokumenta saņemšana, jo daži tirgotāji to nedod.
Cilvēki arī būtu ar mieru nopirkt malku no kaimiņa, kuram ir mežs un kurš nodrošina sevi, arī varētu izlīdzēt, taču viņš kvīti neizraksta.
“Kad izsniedz čeku, tad krava ir nedaudz mazāka, jo, protams, jānomaksā nodoklis. Ja cilvēkam nav sava malkas piegādātāja, kurš izraksta čeku, rēķinu vai kvīti, tad es varu tādu ieteikt, iedot viņa telefona numuru,” I. Indricāne stāsta, ka pati neuzņemas novērtēt, cik laba ir atvestā malka, tāpēc apjautājas cilvēkiem. Visi esot apmierināti, neviens neesot izteicis pretenzijas.
“Mājokļa pabalstu aprēķina katram individuāli, ņemot vērā cilvēka sociālo statusu, platību, istabas,”
viņa skaidro.
Vai ar to pietiek, lai iegādātos sezonā nepieciešamo kurināmā daudzumu? “Lielākoties jau ne. Pensionāriem ir lielāks atbalsts, bet personām, kuras ir darbspējīgā vecumā, atbalsts ir mazāks un, protams, nepietiek visai malkai.”
Dienvidkurzemes Sociālais dienests aicina pieskatīt vecos kaimiņus, arī vientuļus cilvēkus un ģimenes, kuras laukos dzīvo attālu no centra, un painteresēties, vai viņiem ir malka, varbūt vajadzīga cita palīdzība aukstajā laikā.
“Liela daļa cilvēku nebija gatavi tādai sala ziemai, kāda ir iestājusies. Viņi nav vainojami pie tā, ka pietrūkst malkas,” saka Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
