Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Sventājas ieleja” ir izstrādāts un nodots sabiedrības apspriešanai. Uz sanāksmi Rucavas kultūras namā 22. janvārī bija ieradušies nedaudzi zemju īpašnieki, kuri aktīvi uzdeva jautājumus, taču ar atbildēm nebija apmierināti. “Ko mums maina šāds dabas aizsardzības plāns, ja nedrīkstu neko darīt uz savas zemes un nedrīkstēšu?” viņi vaicāja.

Dabas aizsardzības plāna izstrāde Sventājas ielejai uzsākta 2018. gadā, to veic SIA “Enviroprojekts”. Pirmais mēģinājums izstrādāt šādu plānu bijis jau 90. gadu beigās, taču toreiz to nepabeidza. Plāna izstrādes vadītāja Līga Blanka pastāstīja, ka eksperti veikuši meža, purvu, saldūdens biotopu novērtējumu, veikts novērtējums putniem, bezmugurkaulniekiem un zivīm. Izmantoti dabas skaitīšanas ekspertu iegūtie dati. “Biotopu skaits ir bagāts – 21 biotops. Sventājas ielejā sastopamas īpaši aizsargājamu augu, putnu un zivju sugas,” viņa norādīja. “Plāna ilgtermiņa mērķi: dabas vērtību saglabāšana, biotopu aizsardzība un apsaimniekošana.”

Par dabas aizsardzības nepieciešamību neiebilda neviens, taču saimnieciskās darbības samērošana ar dabas vērtībām raisīja daudz diskusiju. “To, man liekas, mēs zinām labāk nekā tie, kas atnāk un kaut ko pastāsta,” teica zemes īpašnieks Arvis Timbra. “Tā nav, ka noteikumi aizliedz jebko darīt,” uzsvēra gan L. Blanka, gan Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā inspektore Sniedze Više. Jaunais plāns pavēršot jaunas iespējas tūrismam un rekreācijai.

Ja viss dabas liegums ir NATURA 2000 teritorija, tas neiet kopā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumiem, jo LAD kompensācijas attiecas tikai uz dažām teritorijām, norādīja Andis Bārdulis: “Otrs atbalsta maksājums attiecas uz aizsargājamiem mežiem. Ja man ir sadalīti mazi nogabali, kopā nesanāk divi hektāri, tad es nevaru pretendēt ne uz ko. Tā ir ļoti būtiska nianse, ka nevaru saņemt ne vienu, ne otru kompensāciju. Mēs atdodam savu īpašumu valstij, Eiropai, dabas vērtībām, ļoti labi. Taču būtu labi saņemt kaut ko pretī. Man ir mājsaimniecība, vajag malku, bet nav ļauts sev to mežā sagādāt.” Citi zemes īpašnieki laboja viņa teikto, ka privātais mežs neesot vis atdots, bet gan atņemts.

“Kā es varu apsaimniekot savu mežu, kas pieiet pie upes?” jautāja Arvis Timbra. “Ja tas novērtēts kā biotops, kurā nedrīkst veikt saimniecisko darbību, tad nedrīkst,” atbildēja L. Blanka. Zemes īpašnieki norādīja, ka jau līdzšinējie darbības ierobežojumi noveduši līdz teritorijas aizaugšanai ar krūmiem. Latvijas un Lietuvas robežas kopšana ir atļauta, bet rucavnieki vaino firmas, kas veic robežas uzturēšanu, pie “briesmīga paskata” radīšanas. “Sakritušie koki ir aizdambējuši upi,” teica Andris Timbra. “Korķi priekšā, pļavas pārplūst.”

Daudz neskaidrību esot par teritorijām, kas nav ne mežs, ne lauksaimniecības zeme. L. Blanka skaidroja, ka aizaugušu pļavu varot atjaunot par zālāju, koku un krūmu novākšana esot atļauta, tāpat pirmreizēja apstrāde un pļavas nolīdzināšana. “Kādā veidā var iekopt zālāju, ja aizliegts apart zemi?” nesaprata lauksaimnieki. Viņus neapmierina arī ganīšanas ierobežojumi dabas liegumā, kur jāievēro noteikts lopu blīvums.

“Teritorijas plāns ir detalizēti izstrādāts, katrs var atrast apsaimniekošanas priekšlikumus par saviem zemes gabaliem,” ieteica L. Blanka. Arī par meža nogabaliem S. Više ieteica vērsties DAP, lai individuāli izskatītu, kas ir un kas nav atļauts. “Kad plāns būs apstiprināts, uz tā pamata būs radīti individuālie noteikumi,” piebilda DAP vecākais eksperts Andis Strongs.

“Man ir platība, par kuru var pieteikties atbalsta maksājumiem, pēc tam sākas dabas liegums, kur es it kā varu kaut ko noganīt, taču sanāk, ka tikai maksāju nodokli un priecājos par ainavu,” secināja A. Bārdulis. “Bet tu vari iziet paklausīties, kā grieze dzied! Samaksā un priecājies, citiem tādas iespējas nav,” komentēja Arvis Timbra.

Uzziņai

Sventājas dabas liegums

• Dibināts 1987. gadā.
• Platība – 409 ha.
• Stiepjas 22 km garumā gar Sventājas upi.
• Vienīgā vieta Latvijā, kur sastopamas skābaržu un ozolu audzes.
• Atrodami 25% iekšzemes kāpu un virsāju.
• Īpaši aizsargājamās zivju sugas: akmeņgrauzis, salate, spidiļķis.
• Īpaši aizsargājamās augu sugas: šķēplapu ķiverene, kailā sinapsīte, mazā pūtele.
• Īpaši aizsargājamā putnu suga – grieze.

Avots: enviro.lv