Kaut gan pamatīgs sals bijis tikai pāris nakšu un pagājušo piektdien atkal sākās atkusnis, uz ūdenskrātuvēm Grobiņas pagastā un Liepājas pievārtē “Kurzemes Vārds” novēroja zemledus makšķerniekus. Vieni vēl tikai urba āliņģus, citi jau sēdēja ar makšķeri rokā. Vēl kādam ledus, sniega un ūdens masā ielūza kāja. Kāpt krastā gan neviens nebija pierunājams, bet doties uz ledus pie vīriem “Kurzemes Vārdam” pietrūka drosmes.

“Kādas četras, piecas reizes jau ir būts. Pirmo reizi – pirms aptuveni trijām nedēļām,” pastāstīja Jānis Bulavs, kurš ar makšķerēšanu nodarbojas brīvajos brīžos gan vasarā, gan ziemā. Citviet Latvijā ledus sasniedzot pat 15 centimetru biezumu, Liepājas pusē tas esot reizes trīs plānāks. Tomēr Jānis apgalvo, ka tas ir pietiekami, ja ūdens nav tekošs un ūdenstilpe ir neliela. “Tagad jau sniegs pakusis, ūdens ir pa virsu, izskatās bīstami. Es tomēr domāju, ka tā nav. Vēl divas, trīs dienas varēs makšķerēt droši,” puisis piektdien vērtēja. Viņam gan esot gadījies arī ielūzt.

Šajā zemledus makšķerēšanas sezonā Jānim lielu lomu vēl nav izdevies izvilkt. Uzķērušies tikai daži asari un divas zemizmēra līdakas. Tās, protams, palaistas atpakaļ. “Es arī mēra līdakas laižu atpakaļ. Makšķerēju prieka pēc, ne ēšanas dēļ,” uzsver Jānis.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

 
Grobiņas pagastā uz kāda dīķa pamanītais vīrs steidzīgi vienu pēc otra urba āliņģus, lai pēc iespējas drīzāk varētu vilkt lielākas un mazākas zivis.