Otaņķu pagastā parādu un maksātnespējas situācijā iegrimušā SIA “Zālītes” īpašnieki patlaban gatavojas atvērt jaunu SIA “Gaļas apgāds”. Kā vērtēt tādu pārdzimšanu? Juristi apgalvo, ka likums to pieļaujot. Un tomēr daudzus zemniekus un kooperatīvo sabiedrību “Laidars G” vadītājus, kas neesot saņēmuši samaksu par piegādāto produkciju, kautuves īpašnieku rīcība un morāle nespēj  apmierināt. Viņi izvirza tiem savas pamatotas prasības, bet parādnieki no atbildes sniegšanas un pat vaļsirdīgas sarunas ar kreditoriem izvairās. Arī ar preses pārstāvjiem viņi nekontaktējas.

Kā pastāstīja Otaņķu Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele, šis esot tāds pārejas periods, kad SIA “Zālītes” vairs nestrādā, bet topošais uzņēmums “Gaļas apgāds” vēl nav paziņojis par darba uzsākšanu, jo, lai tas varētu notikt, vispirms ir attiecīgi jāsagatavojas, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas. Arī Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu. Jāteic, ka pirms dažām dienām, proti, 31.oktobrī Pārtikas un veterinārā  dienesta Liepājas pārvaldes darbinieki jau apmeklēja lopu kautuvi, kas tiek veidota tajā pašā vietā, kur darbojās neveiksmes piemeklētais uzņēmums.

Inspektore Ruta Grantiņa, kas piedalījās lopkautuves telpu apskatē, atzina, ka viss esot normāli un sakārtotība atbilst Eiropas Savienības regulu prasībām. Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka šinī gadā valstī ir sācies gaļas pārstrādes uzņēmumu pāratzīšanas process, kurā jāpiedalās visām lopkautuvēm. SIA “Zālītes” šo  eksāmenu neesot izgājusi, bet SIA “Gaļas apgāds” to varēs izdarīt tikai pēc tam, kad būs uzsākta ražošana. “Bez mūsu pārvaldes eksperta klātbūtnes, jaunais uzņēmums nevar uzsākt darbību,”  piebilda Ruta Grantiņa.

Veterinārā ārste Rita Laugale regulāri tiekas ar Otaņķu un Nīcas pagastu zemniekiem. Tāpēc viņai ir labi zināms tur dzīvojošo ļaužu noskaņojums. Cilvēku attieksme pret SIA “Zālītes” būtiski izmainījusies, tiklīdz  gaļas lopu audzētāji uzzinājuši, ka uzņēmums, līdzīgi kā savulaik izrīkojās nesen tiesas sodu saņēmušie akciju sabiedrības “Kurzemes piens” vadītāji, laikā nenorēķinās ar piegādātājiem. Veterinārā ārste domā, ka uzņēmuma īpašnieki Ziņģi palikuši parādā diezgan daudziem lauksaimniekiem. Jo īpaši tiem, kam naudu bija paredzēts pārskaitīt kontos.

Viens no zemniekiem, ko “Zālīšu” īpašnieki pievīluši, ir nīcenieks Dainis Skrodis. Viņš teica, ka lopkautuve nav samaksājusi vairāk nekā divus tūkstošus latu. Parāds nav nokārtots jau no februāra. “Es jau agrāk biju saņēmis mācību, ka uzticēties naudas lietās nevar. Taču pietika vienreiz paļauties tikai uz godavārdu, lai atkal piedzīvotu neveiksmi,” sacīja piensaimnieks. Un ne jau viņš vienīgais, kam tā gadījies. Arī bernātnieks Indriķis Tauriņš sūdzējies par to pašu. Turklāt cerība atgūt naudu esot maza, tādēļ tagad Daiņa Skroda saimniecība lopus vedot pārdot uz Paplaku.  Nīcenieks neizslēdza iespēju kādreiz sadarboties ar SIA “Gaļas apgāds”, taču tas varēšot notikt tikai tādā gadījumā, ja partneri  rīkosies godprātīgi.

Kā kreditori savās prasībās pret SIA “Zālītes” uzņēmuma administratoram ir pieteikusies arī kooperatīvā sabiedrība “Laidars G”. Tās valdes loceklis un kooperatīvās sabiedrības “Audarmuiža” vadītājs Andis Eveliņš “Kurzemes Vārdam” teica, ka otaņķnieki “Laidaram G” palikuši parādā vairāk nekā 16 tūkstošus latu un tas notiekot jau no 2004.gada septembra. Lai norēķinātos ar audzētājiem un nezaudētu viņu uzticību, kooperatoriem nācies ņemt kredītu bankā. Viņš atzina, ka summā ietilpst arī nauda, ko nav saņēmusi “Audarmuiža”. Tagad “Laidars G” nodibinājis sadarbību ar citām lopkautuvēm.