Valdība akceptējusi grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, paredzot lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātajiem atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kurai pievienota rapšu sēklu eļļa. Taču izrādās, ka Liepājas pusē zemnieki šādu degvielu gandrīz nemaz nelieto un arī netirgo.

Bremzēs sadārdzinājumu

Pašlaik lauksaimnieks viena kalendārā gada laikā var saņemt akcīzes nodokļa atmaksu par 100 litriem dīzeļdegvielas par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru. Tagad šis skaitlis būs 120 litru.

Lai palielinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju, akcīzes nodokļa atvieglojumi šajā nozarē tiek piemēroti vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Somijā.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājam atmaksās nodokli par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei, vienā kalendāra gadā rēķinot 120 litru par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru. Atbilstoši likuma nosacījumiem plāno atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, kas izlietota noteiktu mežsaimniecisko darbu veikšanai.

Lai nodokļa atmaksas administrēšanai un atmaksas saņēmēja dokumentu kārtošanai patērētais laiks un izdevumi būtu samērojami ar gūto atbalstu, likumprojektā noteikta mežsaimnieciskā darba apjoma zemākā robeža, no kuras uzsākama nodokļa atmaksa.

Akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošana dīzeļdegvielai mežsaimnieciskajiem darbiem samazināšot ražošanas izmaksas mašinizētā kokmateriālu sagatavošanā, kokmateriālu pievešanā un augsnes sagatavošanā meža atjaunošanai, bremzējot degvielas sadārdzinājuma radīto ražošanas izmaksu pieaugumu un veicinās meža mākslīgās atjaunošanas īpatsvara pieaugumu meža atjaunošanā, kas nākotnē paaugstinās meža resursu kvalitāti.

Savukārt akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošana dīzeļdegvielai lauksaimniecībā veicināšot intensīvi ražojošo saimniecību ar lielu laukaugu kultūru īpatsvaru sējumu struktūrā un lielu skaitu mājlopu tālāku attīstību, samazinot ražošanas izmaksas.

Eiropas Padomes direktīva atļauj dalībvalstīm daļēji vai pilnībā samazināt nodokļu likmi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantotajiem energoproduktiem un elektroenerģijai. Latvijas normatīvajos aktos pagaidām šādi nodokļa atvieglojumi ir lauksaimniecībā, bet nebija paredzēti mežsaimniecībā.

Dārga un grūti pieejama

Motivācija likuma grozījumiem skan labi, taču kāda ir realitāte?

“Pērn šādu degvielu neviens zemnieks pilnīgi noteikti nelietoja. Ja šogad kāds arī izmanto, tad ļoti minimāli,” apgalvoja Durbes Novada domes lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa.

Līdzīgās domās ir arī Liepājas rajona kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. “Šī degviela nav īpaši populāra. Pats neesmu speciālists šajā jomā, taču no zemniekiem esmu dzirdējis, ka lauksaimniecības tehnikas izgatavotāji bieži vien nedod garantijas, ka to var droši izmantot ar biodīzeli. Bez tam šī degviela ir mazliet agresīvāka, tāpēc cilvēki nelabprāt riskē. Tāpēc, iespējams, šādi ar likumiem vēlas motivēt biodīzeļa izmantošanu,”  uzskata S.Bēča.

Savukārt SIA “Kings” direktors Juris Gusevs norādīja, ka zemniekiem no šiem likuma grozījumiem nekāda finansiāla labuma nebūšot. “Šāda degviela ir dārga un grūti pieejama,” viņš skaidro. Proti, SIA “Kings” un arī citi degvielas mazumtirgotāji izplata 100 procentu biodegvielu, par kuru nekādu akcīzes nodokli neatmaksā. To paredzēts darīt tikai par to dīzeļdegvielu, kurai šis biodīzelis tiks piejaukts, un arī ne jau pilnā apmērā. “10, 30 vai 50 procentu piejaukums – par tādu daudzumu arī naudu saņems. Bez tam ne jau paši zemnieki to varēs jaukt, bet gan degvielas ražotāji. Un šādu degvielu vismaz pagaidām ir grūti iegādāties.” 

Iespējams, degviela ar rapša sēklu eļļu jau tagad tiek izplatīta tirgū, jo tirgotājam šis piejaukums nav jāuzrāda, ja tas nepārsniedz piecus procentus. “Katrā ziņā zemnieku interesēs tas nav. Visticamāk, tas ir spiediens, lai sāktu izmantot biodegvielu vairāk, un par to ir vides sargi. Taču īsti jēgu tam neredzu. Ja biodīzeļa izplūdes gāzē nav sēra, tas nenozīmē, ka nav citu kaitīgu vielu.”  Tiesa, pēc novērotāju apgalvojumiem, biodīzeļa izplūdes gāzes smaržojot pēc pankūkām.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Tagad lauksaimnieki varēs vairāk izmantot arī degvielu, kurai pievienota rapša eļļa. Taču tā esot dārga un grūtāk pieejama.