Samazinoties valsts finansējumam lauksaimniecībai, zemnieki var palikt bez subsīdijām vai arī saņemt tās ļoti mazā apmērā.Tādu ziņu 7. jūlijā “LNT” raidījumā “900 sekundes” paudis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš arī teicis, ka nav zināms, vai nākamgad lauksaimniekiem atmaksās akcīzes nodokli.

Kā šos izteikumus vērtē lauksaimnieki?

Āris Grāmatiņš – zemnieku saimniecības “Kūmas” īpašnieks, aitaudzētājs un augkopējs:
– Es tiešām nesaprotu, ko mūsu valdība ar saviem lēmumiem grib panākt. Vai to, ka auglīga zeme paliks neaprūpēta un nonāks ārzemnieku īpašumā? Visiem zināms, ka mēs jau tagad saņemam vismazākos atbalsta maksājumus visā Eiropas Savienībā. Ko no tiem vēl iespējams atņemt? Daudzi hektāri jau tagad netiek apstrādāti, jo izmaksas pakalpojumiem un degvielai ir augstākas nekā citās valstīs.

Nesen man bija saruna ar kādu ceļotāju, kas apbraukājusi daudzas valstis. Viņa teica, ka redzējusi, kā Polijā ir apstrādāta un apsaimniekota katra zemes pēda, tādēļ nesaprotot, kāpēc pie mums tā nav.

Arī mana saimniecība daudz zaudēs, ja tiks samazinātas vai pavisam atņemtas subsīdijas, jo jau tagad ar pūlēm maksāju kredītprocentus, kaut gan ņēmu tos attīstībai, sekojot speciālistu atzinumam, kuri uzskata: attīstību un modernizāciju var nodrošināt, ja aizņēmumi nepārsniedz 1000 eiro uz hektāru zemes. Ja Latvijai nav vajadzīga lauksaimniecība un to ir nolemts likvidēt tāpat kā cukurbiešu audzēšanu, tad tā arī vajag zemniekiem skaidri un gaiši pasacīt, izmaksāt viņiem kompensācijas, un, kā mēdz sacīt, klapēsim to būdu ciet.

Andis Kisiels – piena ražotājs Durbes novadā:
– Krīze nav visiem. Tā ir uzņēmējiem, zemniekiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem un māmiņām. Bet bankām, pakalpojumu sniedzējiem un ierēdņiem krīzes nav. Prasības un cenas visur saglabātas līdzšinējās. Kredītmaksājumi jākārto. Visnepiekāpīgākā noteikumos ir Hipotēku banka, kas pieder valstij. Tur maksājumu atlikšanu panākt grūti. Cita ceļa neredzu – būs jāizsludina karastāvoklis ierēdniecībai. Mans kolēģis Lažas piensaimnieks Andrejs Silenieks izteicies: atstāsim sabristos zābakus pie kūts durvīm, lai nāk un saimnieko baņķieri. Varbūt tiem labāk sanāks?

Dainis Skrodis – Nīcas novada zemnieku saimniecības “Birzmaļi 2” īpašnieks:
– Piena cenas ir katastrofāli zemas, ar ieņēmumiem attīstību nodrošināt nevar. Tik vien bija kā subsīdijas un akcīzes nauda. Ja tās nebūs, strādāt kļūs neiespējami, un plinte būs jāsviež krūmos. Lai tad lauksaimniecības zemi pārvērš par dabas parku, ko ārzemniekiem braukt skatīties.

Līga Gūtmane – Priekules novada zemnieku saimniecības “Ābelnieki” īpašniece:
– Es šaubos, ka zemnieki bez subsīdijām varēs pastāvēt. Situācija būs kritiska. Par pienu neko nemaksā, arī graudiem cenas pērn bija zemas, bet audzēšanas izmaksas ar katru gadu tikai palielinās. Šovasar sējumos pieredzējām kukaiņu uzbrukumu, visas labības platības dabūjām papildus miglot, un tas palielināja izmaksas. Tagad skatāmies debesīs, kāds būs pļaujas laiks. Ja uznāks lietavas un graudus vajadzēs žāvēt kā pērn, ražošanas pašizmaksa būs ļoti augsta un iztukšos mūsu kabatas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”