Durbeniece Solveiga Jansone kopā ar vīru piemājas saimniecībā “Bites” aprūpē prāvu dravu. Darba tur viņiem netrūkstot ne pavasarī, ne vasarā, ne rudenī. Taču pienāk brīdis, kad bites dodas ziemas atpūtā, un tad rokas kļūstot jūtami vaļīgākas. Šo laiku dravniece izmanto, lai lietu vaska sveces.

Jauno arodu viņa esot apguvusi jau pirms vairākiem gadiem. Daudzi iedomājoties, ka sveču darināšana tāds vaļasprieks vien ir. Taču patiesībā šī aizraušanās prasot itin daudz laika – kamēr sagatavo daktiņas, kamēr tās nostiprina formiņās un izkausē vasku. Vairākas stundas paejot, kamēr izkausētais vasks atdziest un sacietē. To varot uzskatīt par veiksmi, ja dienas gaitā izdodas izgatavot septiņas vai astoņas sveces.

Lai būtu interesanti gan pašai, gan pircējiem, Solveiga iegādājusies dažādas formiņas, tāpēc viņas lietās sveces līdzinās čiekuriem, mazām apsnigušām eglītēm un sirsniņām, zvaigznītēm un pat miniatūriem bišu stropiņiem. Tas viss gādāts, domājot par nu jau tuvajiem Ziemassvētkiem. Ar vaska svecītēm var rotāt adventes vainagus, un arī svētku eglīšu zaros tās iederas lieliski.

Par izejvielu trūkumu biteniece nesūdzas. Vasks esot dravniecības blakusprodukts, ko bites sarūpē, veidojot šūnas periem. Protams, liela daļa no šīs bagātības esot jāatstāj stropā, taču, neraugoties uz to, pietiekot arī sveču liešanai. Meistare teica, ka viņa darbojoties ne tik daudz naudas, cik patikšanas dēļ. Vaska sveces atšķiras no parafīna radiniecēm ar to, ka degot piesmaržo istabu ar vasaras ziedu aromātu. To sajust ir īsta bauda. Jo īpaši tādos brīžos, kad aiz loga gaudo sniegputenis, kā tas bija šonedēļ.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds“

Durbenieces Solveigas Jansones lietajām vaska svecēm ir čiekuru, eglīšu un bišu stropiņu forma.