Ziemupes Ziemassvētku vecītis un rūķīši savā ciematiņā brīvdienu mājas “Smiltnieki” pagalmā ciemiņus šogad gaidīs vienu nedēļu. To apstiprina viens no idejas autoriem un virzītājiem Kārlis Cinītis.

Ziemassvētku vecītis “Smiltniekos” ciemiņus šogad gaidīs no pirmdienas, 17. decembra, līdz svētdienai, 23. decembrim. Viesu uzņemšana notiks katru dienu pulksten 11, pulksten 13 un pulksten 15. Pēc svētkiem vecītis vairs nebūs sastopams. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tad nav pieprasījuma, skaidro Rūķis Rakstītājs jeb Liene Glezere.

Pirmssvētku nedēļā vējainajā stāvkrastā mazo priedīšu ielokā kursies ugunskurs, vārīsies zāļu tēja, cepsies pankūkas un gaisā būs jūtams arī piparkūku aromāts, solīts mājaslapā www.ziemassvetkuvecitis.lv. Bērniem būs iespējams iet rotaļās, dziedāt, tīt vaska sveces, izgatavot un sūtīt pašgatavotus apsveikumus saviem mīļajiem.

“Atkal varēs ielīst brīnumu skapī un izstāstīt savus nedarbus. Neredzams rūķis tos sakrauj plauktos, izžāvē un pēc tam vecītis izdzēš,” L. Glezere stāsta, ka instrukcija, kā bērni var atbrīvoties no gada laikā sastrādātām sliktām lietām, izlasāma uz skapja durvīm. Tāpat darbosies ar roku maļamās dzirnavas, kur var redzēt, kā no graudiem top milti. Iepriekšējos gados tas daudziem ļoti paticis, novērojusi Ziemassvētku vecīša palīdze. “Smiltniekos” būs sastopamas arī kazas Grieta un Jurģis, truši un ponijs Kriksis, kam bērni devuši vārdu Rūdolfs Gustiņš Pipariņš.

Ieeja Ziemassvētku ciematiņā gan pieaugušajiem, gan bērniem maksā divus latus, vēl par diviem latiem no vecīša var saņemt saldumu paciņu. Tomēr K. Cinītis apgalvo, ka šis jau septiņus gadus ir labdarības projekts. Kārļa fonds, kam viņš ir idejas autors, to nepārtraukti līdzfinansējot. “Visu laiku gaidu, kad kāds to izveidos kā biznesu,” K. Cinītis neslēpj. Viņš piebilst – lai arī pašam neizprotamu iemeslu dēļ Novada dome šo iniciatīvu neatbalsta, bērni ir ļoti atsaucīgi. Iepriekšējos gados jau rakstīts, ka pašvaldībai bija aizdomas – aiz Ziemassvētku vecīša biroja idejas slēpjas savtīgas intereses.

Tomēr bērniem iecere par vecīša mājvietu ir būtiska. Gada laikā saņemts vairāk nekā sešsimt vēstuļu, lasāms Ziemassvētku vecīša mājaslapā internetā. Tās visas jau nemaz nav iespējams izlasīt, atzīst L. Glezere. Bet no tām, kas izlasītas, viņa secinājusi – bērni vairs tik daudz nekāro pēc krutajām ierīcēm kā pirms diviem gadiem. “Klēpjdatori vairs nav tik neredzēti. Vēlmes uz šīm lietām nav tik tendētas. Vairāk vēlas mīļākas mantiņas.” Un aptuveni trešdaļā vēstuļu bērni lūdz netaustāmas lietas, piemēram, lai mamma un tētis atkal dzīvotu kopā, lai mamma brauktu mājās, lai opītim būtu laba veselība.

Rūķim rakstītājam ir ideja kādreiz uztaisīt Ziemassvētku vecīša pasta arhīvu, kurā ikviens, kas reiz sūtījis vēstuli, pieaugot varēs atrast savējo. “Tas prasītu milzīgu darbu. Taču tur varētu piesaistīt studentus, kam tas sagādātu prieku,” spriež L. Glezere.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”