liepajniekiem.lv
Iedzimts amats
Dainas mamma, gaidot meitiņu, strādāja Pērkones tautas namā un bibliotēkā. ”Es saku, ka man kultūras darbinieka amats ir iedzimts. Kad man bija četri gadiņi, tēvu aizkomandēja uz Ziemupi par kolhoza galveno grāmatvedi. No saviem 63 gadiem 59 esmu nodzīvojusi Ziemupē. Bibliotēkā 30 gadus, tautas namā 29 gadus nostrādājusi, brīžiem abas lietas apvienojusi,” pastāsta D. Vītola.
Viņa lepojas, ka ir vēlēta tautas nama vadītāja no 1998. gada, jo cilvēkiem izdalīja anketas un viņi Dainu ar balsu vairākumu ievēlēja. ”Pirmo reizi tautas namā iegāju 1982. gada 21. maijā, tāds ir ieraksts darba grāmatiņā. Pa vidu bija bērni un arī citi darbiņi,” viņa saka.
D. Vītola vienu sasaukumu bija Pāvilostas novada domes deputāte. Par šiem pienākumiem viņa teic: viena lieta esot prasīt naudu, bet otra – dalīt pašam to naudu, kuras nav. ”Naudas vienmēr ir par maz, to jāprot sadalīt. Un Pāvilostā prata naudu gudri dalīt.
Tas, ka Ziemupē ir ”Jūras māja”, ir gudri sadalītas naudas dēļ,” atzīst Daina.
2008. gada janvārī Ziemupes bibliotēkā darbu uzsāka arī Skaidrīte Blūma. Tad vairāk laika atlika novadpētniecības darbam. ”Mēs jau bijām sākušas krāt senas grāmatas. Nomira Skaidrītes krustmāte, Otīlijas tante, kuras mājās palika it kā nevienam vairs nevajadzīgas lietas, bet tādas, kas silda sirdi. Kopā ar saviem vīriem Edgaru un Koļu uz Ziemupes tautas nama šķūni atvedām divas autopiekabītes ar visdažādākajām agrāko laiku sadzīves lietām, darbarīkiem. Skola bija rokā – pārskatījām Ziemupē arī nebūtībā aizgājušas mājas,” D. Vītola izstāsta senlietu vākšanas ceļus.
Kad vecā pienotavas ēka palikusi pašvaldībai pāri, abas ar Skaidrīti nolēmušas – ceļam savu sapņu māju! ”Ja man prasa, kā es to dabūju gatavu, tad ne es to izdabūju, viss atnāca pats,” pauž D. Vītola.
Ziemupes slavenākā eksponāta – zobenzivs – izglābšanu no iznīcības Daina no sevis pāradresē Daigas Kadeģes dēliem, kuri to atrada pludmalē. ”Man tikai bija tie pareizie paziņas, draugi un telefona numuri,” viņa saka.
600 dienas līdz pensijai
Dienvidkurzemes novada domes deputāts Jānis Vitrups ilgus gadus bijis Vērgales pagasta pārvaldnieks un strādājis kopā ar D. Vītolu. ”Daina ir īsta ziemupniece. Ja viņas tur nebūtu, Ziemupē gandrīz nekas nebūtu noticis. Daina ir apņēmīga, neatlaidīga, vienmēr sitīs cauri idejas, nekautrēsies teikt, ka tās varbūt ir pastulbas. Taču tā var sasniegt daudz. Viņa pasaka sapulcē kaut ko, cilvēki piedomā – jā, tā tiešām varētu būt,” viņš stāsta.
Ziemupes ceļa asfaltēšanas ideju Daina nesusi ”no laika gala” līdz pat tikko notikušajam Asfaltēšanas kongresam, tāpat izauklējusi ”Jūras māju”.
Kā rodas šī degsme un aizrautība darīt? ”Tas, pirmkārt, ir sirdsdarbs,” viņa pauž.
”Otrkārt, es jau neesmu viena, apkārt ir daudz atsaucīgu cilvēku. Viens jau nav karotājs, ja nav kam savu domu izstāstīt. Jāspļauj ārā arī visneiedomājamākās idejas.”
Neizsakāms prieks Dainai ir par Sandras Veinbergas dziesmu Ziemupei, kura ierakstīta un pēc tam atskaņota ciema 600 gadu svinībās. ”Jūras mājā” veiktais ieraksts bijis neparasts piedzīvojums, jo sanākuši un dziedājuši ”arī tie, kuriem varbūt nemaz nebūtu jādzied”.
No daudzu lietu darīšanas Daina cenšoties pamazām norobežoties. Kultūras darba organizatores pienākumi tagad S. Blūmai. ””Jūras mājai” gribējās atdot lielāko daļu sevis. Kā sacīt, jādzīvo tā, lai nav kauns nomirt un lai Ziemupi neizstrīpo no kartes. Jāizvērtē prioritātes un jādara tas, kas nes lielāko prieku, jo tad ir labāks rezultāts un atdeve nākotnē,” uzsver D. Vītola.
”Jūras mājā” viņai vajadzētu papildspēkus. ”Sestdien ienāca 327 cilvēki. Kā viens to lai dabū gatavu!? Gribētu kolēģi, kas runā svešvalodās. Savā dzīvē nenožēloju neko, tomēr man ir žēl, ka neesmu iemācījusies angļu valodu,” viņa atzīst.
Šonedēļ viņa saskaitījusi, ka līdz pensijai esot 600 dienas. ”Vai es tad iešu pensijā, pajautā man pēc tām sešsimt dienām!” nosmejas Daina.
Liela sapņotāja
Mazajai meitenei Ziemupe nozīmējusi laimīgu bērnību. Tikšanās ar draugiem zem tilta un ņemšanās pa dīķi gan vasarās, gan ziemās, slēpošana gar kapiem. ”Šajos gados Ziemupes vērtība ir dziļāka. Iepriecina tas, ka aiz manis jau paliek cita paaudze, kas nāk un kopā dara. Ziemupes sešsimtgadē palīgu bija bezmaz simt. Ir, piemēram, Dainīte, kura par šo deg, jaunieši, kas nāk talkā,” atzīmē D. Vītola.
Dainīte ir viņas krustmeita Daina Vanaga, kura aktīvi darbojas biedrībā ”Ziemupīte” un tikko sākusi strādāt par kultūras darba organizatori Vērgalē.
D. Vanaga uzsver, ka krustmāmiņa esot neparasts cilvēks: ”Viņa ir apņēmīga. Man nesen bija jāstāsta par Ziemupi kā viedo ciemu, un teicu, ka ziemupnieki nebaidās sapņot. Vislielākais piemērs tam ir mana krustmāte, kura prot ļoti labi iznest to, ko dara pati un cilvēki viņai līdzās.
Liela sapņotāja, viņai padodas atrast īstās ausis, kuras sadzird, un tā rodas iespējas sapņus īstenot. Tas veido mutuļošanu ap viņu.”
D. Vītola ir gaismas stariņš, saka D. Vanaga. Ja kādam ir grūti, tad var iet ar viņu izrunāties. ”Mēs ģimenē ļoti turamies kopā. Tās noteikti ir spēcīgās saknes, ko viņa izaudzinājusi caur bērniem un mazbērniem. Daina ļoti lepojas ar savu pēctecību. Bērni un mazbērni tieši pašlaik viņu ļoti iedvesmo un atbalsta ar to, cik dažādi katram pasaule iegriezusies, katrs ar savām lietām ir ļoti brīnumains. Tas viss kopā ļoti palīdz radīt krāsaināku skatu viņas pašas dzīvē. Reizēm viņa spītīgi turas pie sava, bet reizēm arī nebaidās pateikt, ka kaut kādas lietas ir nedaudz neapdomā. Kādreiz viņa pēc tam teikusi – es neticēju, bet tiešām tā tas bija jādara,” atklāj krustmeita.
Ja agrāk Daina bijusi vairāk uz sabiedrību vērsta, ļoti daudz ieguldījusi, lai Ziemupe būtu tāda, kāda tagad ir, tad ”šobrīd lieliskais ir tas, ka viņa ļoti daudz un rūpīgi cenšas būt ģimenei, kopā būšanai ar bērniem un mazbērniem. Un viņa beidzot ir iemācījusies bišķiņ dzīvot arī sev, ne tikai citiem,” uzsver D. Vanaga.
Vizītkarte
Daina Vītola
- Dzimusi 1959. gadā.
- Pabeigusi Vērgales pamatskolu un Liepājas 1. vidusskolu.
- Liepājas augstskolā izstudējusi kultūras darba vadību.
- Pabeigusi Dabas muzeja vides gidu kursus.
- Ziemupes tūrisma informācijas punkta vadītāja.
- Pirms 19 gadiem iedibinājusi ziemupieku saietu.
- Visi četri bērni – Edgars, Velga, Anda un Laila – dzimuši ziemupnieki.
- 15 mazbērni.
- Aizraujas ar fotografēšanu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.