Zināmi tie pirmo mūzikas, mākslas un
vietējās ražas festivāla ”Zemlika” dalībnieku vārdi un nosaukumi, kas 23. un 24.
oktobrī sniegs koncertus Latvijas mazākajā pilsētā Durbē.

Kā
pirmie mūziķi un to kolektīvi, kas veidos jau piektā festivāla ”Zemlika”
koncertu programmu, minami Anta Eņģele, ”Mombu” no Itālijas, ”Phurpa” no Krievijas,
”Stara Rzeka” no Polijas, kā arī ansamblis ”Zāle”. Jau drīz festivāla programma
tiks papildināta gan ar vairākiem pašmāju un ārvalstu mūziķiem, gan citām ”Zemlikā”
neiztrūkstošām tradicionālās kultūras, mākslas un izglītojošām aktivitātēm, portālu informē festivāla pārstāvji.

Kā atzīst pati Anta Eņģele, viņa līdz šim nav aizrāvusies
ar savas radošās vai personīgās biogrāfijas apkopošanu un artikulēšanu ”uz
papīra”. Pieminēšanas vērti ir reizē sausi un daudznozīmīgi fakti: Anta ir
folkmūziķe, dziesmu interprete, Austrasbērns, aktrise un brīvmāksliniece. Lai
arī mākslinieces repertuārs laika gaitā veidojies daudznacionāls, festivālā
”Zemlika” izskanēs dziesmas latviešu valodā.

”Mombu” ir bungu un saksofona duets no Romas Itālijā,
kuru veido Antonio Dzitarelli (Antonio Zitarelli)
no grupas ”Neo” pie sitamajiem instrumentiem un pazīstamās un Maika Patona (Mike Patton) protežētās grupas ”ZU”
dalībnieks Luka Mai (Luca T. Mai) ar
baritona saksofonu. Līdz šim izdotie trīs mūziķu oriģinālieraksti, kā arī šī
gada pavasarī realizētā sadarbība ar hip hopa mākslinieku ”Oddatee” ar lielām
grūtībām pakļaujas ierastajai klasifikācijai. ”Mombu” mūziku varētu raksturot
kā rituālu, kuru abi mūziķi praktizē, klausītāju vedot sev līdzi pa
improvizācijas, brīvā džeza, hardcore
un metālmūzikas džungļiem. Vēl vairāk, ja dueta pirmos ierakstus varētu dēvēt
par sava veida afro/ grind mūzikas
manifestu, tad trešais albums ”Niger” ir gatavais vūdū rituāls, nācis no Melnā
kontinenta pašas sirds.

Pagājušā gadsmita 90. gadu vidū
Maskavā sākās Alekseja Tjegina (Алексей Тегин) vadīts mākslinieku grupas ceļojums tradicionālās
rituālās mūzikas izpētē. Tolaik leģendārajai Kardinālās mākslas fabrikai (Fabrique of Cardinal Art) piederošie
vēlējās attālināties no laikmetīgās elektroakustiskās un industriālās mūzikas,
lai rūpīgāk izzinātu senās mūzikas kultūru Ēģiptē, Irānā un Tibetā. 2003. gadā
domubiedru kopa izvēlējās sev bon tradīcijas Tēva tantru vienas no piecām
sargdievībām vārdu ”Phurpa”. Kopš tā laika turpinās bon un budisma liturģiju
izpēte. Tjegins un pārējie bon tradīcijai raksturīgo polifonisko un virstoņu
dziedāšanas manieri ir padarījuši toņkārtā zemāku un lēnāku. Nav brīnums, ka ar
”Phurpa” praktizēto muzicēšanu aizrāvies un par maskaviešu domubiedru kļuvis
Stīvens Omalijs (Stephen O’Malley),
kura vadītā izdevniecība ”Ideologic Organ” plašāku publiku iepazīstinājusi ar
”Phurpa” daiļlradi, izdodot viņu ierakstu ”Trowo Phurnag Ceremony”.

Kuba Zjoļeks (Kuba Ziołek) Polijas neatkarīgās mūzikas aprindās ir
labi pazīstams kā grupu ”Alameda 3”, ”T’ien Lai”, ”Hokei” un ”Innercity
Ensemble” dalībnieks, taču viņa solo projekts ”Stara Rzeka” ir nesis viņam plašāku atpazīstamību ne tikai paša mājās,
bet arī ārpus tām. Viņam un viņa ierakstam “Cień Chmury Nad Ukrytym Polem” medijs ”The Quietus” pievērsis
īpašu uzmanību, ierindojot to starp izdošanas gada labākajiem. ”Stara Rzeka”
savā mūzikā noslēpumainu tautas mūziku jauc ar melno metālu, drone, humoru un
maģisku brutālismu. Kubas dzīvie priekšnesumi ir kā elektriskās ģitāras,
elektronikas un balss radīti statiskas dūkoņas mākoņi.

Visbeidzot, Latvijas mūziķus festivālā pārstāvēs arī mūziķu apvienība ”Zāle”. Kolektīva dalībnieki paši sevis spēlēto raksturo kā
autormūziku ar postfolka elementiem, taču tās repertuārā ir arī dzidras un
liriskas romances un balādes. Pavasarī, maija sākumā, izdots apvienības, kuru
veido dzejnieks Pēteris Draguns, dziesmu autore Marta Kreituse, ģitāriste
Kasandra Kaņepe, Tarass Kuzmenko, Kira Maija Kirsanova un Aivis Gailītis,
debijas albums ”Viņa”. ”Patiesa, dzīva un skaudri naiva nopietnība, kas
latviešu mūzikā tik sen nebija dzirdēta. [..] ”Zālei” ir visas izredzes kļūt
par neohipiju kulta grupu, kādu mēs jau sen bijām pelnījuši.” Tā par ”Zāles”
albumu recenzijā žurnālā ”Rīgas Laiks” izteicies Ilmārs Šlāpins.

Kā minēts iepriekš, mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls
“Zemlika” Latvijas mazākajā pilsētā Durbē jau piekto reizi
norisināsies 23. un 24. oktobrī. Arī šogad festivāls aptvers vairākas no
mākslām – mūziku, teātri, vizuālo mākslu un kino. Festivāla otrajā dienā notiks
zemnieku, amatnieku un godprātīgu un videi draudzīgu pārstrādātāju ražojumu
tirgus, galvenās lomas atvēlot Durbes un novada, kā arī tuvējo kaimiņu
saimniecībās gada laikā izaudzētajam, darbnīcās un ražotnēs paveiktajam.
Pasākuma laikā skolas ēdamzālē tiks ierīkots oficiālais festivāla restorāns,
kura ēdienkarte tiks veidota, izmantojot lielākoties tikai Durbes novadā
izaudzēto, izslaukto, sasieto un citādi saražoto.

Līdzīgi kā iepriekšējos
gadus, arī šogad festivāla “Zemlika” norises vietas Durbē būs
vairākas – Durbes kultūras nams, A. Kronvalda vēsturiskā skolas ēka, A.
Kronvalda Durbes vidusskola, Durbes muzejs, Durbes luterāņu baznīca un citas.
Festivāla centrā joprojām noturot 17 dažādu mūziķu un kolektīvu koncertus divu
dienu laikā – no ģitārmūzikas līdz mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, no tautas
jeb “folk” mūzikas līdz
elektroniskajai deju mūzikai, un uz tiem tirgojot biļetes, visas pārējās
augstākminētās norises vietējiem un pilsētas viesiem tiks piedāvātas bez
maksas.