“Eiropā viss paliek dārgāks, tāpēc ir jāmeklē risinājumi, lai varētu ražot lētāk un videi draudzīgāk. To prasa kā patērētājs, tā Eiropa un tirgus. Ja tu neesi lētākais, tu jau esi zaudētājs,” saka Mārtiņš Flaksis no zemnieku saimniecības “Krastmaļi” Dunalkas pagastā. Sējmašīna, ar kuru var sēt neapartā zemē, kā tradicionāli pieņemts, lauksaimniekam šķiet labs risinājums, lai izdevumus samazinātu.

M. Flaksis izrāda laikrakstam vienu no “Krastmaļu” laukiem, kurā ar pilnīgi jaunām metodēm tiek sēti zirņi. “Saimniecības īpašnieks ir mans tēvs Juris Flaksis, bet mums vienmēr kopā rodas kaut kādas trakas idejas,” stāsta Mārtiņš. Pavisam nesen kādā sarunā ar kolēģi Sandi Odumiņu no Balvu novada Bērzaunes pagasta jaunie lauksaimnieki secinājuši, ka vajag eksperimentēt, lai rastu labākos risinājumus. Kad Sandis atklājis, ka vēlas iegādāties tādu sējmašīnu, kādas vēl nav ne Latvijā, ne Baltijā, Mārtiņam tā likusies laba doma, un viņš piedāvājis izmēģināšanai savu lauku. Tā nu puiši satikušies pašu veidotā pasākumā ar nosaukumu “Labāk neart Kurzemē!”

Jaunā sējmašīna Latvijā ievesta tikai pirms pāris dienām, un nu jau ar to sēj zirņus kopā ar minerālmēsliem. “Tas tiešām varētu palīdzēt samazināt izmaksas, jo mēs mazāk patērējam degvielu, enerģiju un visu pārējo. Tāpat viens no iemesliem ir ogļskābās gāzes patēriņš. Labi, ar šo nevar baigi ātri skriet pa lauku, bet mums patīk. Paliek mazāk darba, tas atvieglo. Lai gan laika gaitā visdrīzāk radīsies jaunas lietas, varbūt kāds mīnuss parādīsies, par ko būs jādomā, bet šobrīd baudām izaicinājumu,” stāsta jaunais lauksaimnieks. Viņš, smeļoties pieredzi, izbraukājis daudzas zemnieku saimniecības ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, bijis Dānijā, Igaunijā, tādēļ zina teikt, ka igauņi no arkla atteikušies jau pirms desmit gadiem, taču viņu lauki ir smuki sakopti, nekādas vainas neesot. “Un tad man likās: ja igauņi var, kāpēc es nevarētu? Agrāk domāju, nu, jā, piemēram, Vācijā viņi var, bet ne jau mēs te, ziemeļos. Bet ja jau arī igauņi var…” Mārtiņš dalās pārdomās. Tagad, kad mašīna jau pusi lauka apsējusi, zemnieks izpētījis, ka sēkla iesējas tikpat labi kā uzartā zemē – nevienu zirni neredz virspusē, visi glīti iestrādāti augsnē.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. aprīļa numurā.

#kvards-20190416-06#