Bažām par zivju slāpšanu neesot īpaša pamata – vismaz Vērgales dīķī, Prūšu ūdenskrātuvē un Durbes un Liepājas ezerā ne. Pašlaik situācija esot stabila, taču tiklīdz būs zināmi draudi, zivīm steigsies palīgā, pārliecina ūdenskrātuvju pārraudzītāji.

Zivis ķeroties, un pagaidām īpašas nedienas neesot pieredzētas, ziņo populārās makšķerēšanas vietas – Vērgales centra dīķa apsaimniekotājs Mārtiņš Dēvics. Tomēr viņš atzīst, ka šogad ziema krietni ietekmē zivju izdzīvošanas apstākļus un, ja situācija būšot kritiska, “sāks rīkoties”.

M. Dēvics min vairākus darbus, kas būtu veicami, lai turpmāk palīdzētu zivīm izdzīvot, tomēr viņš atzīst, ka zemūdens iemītnieku glābšana no slāpšanas esot apgrūtināta. “Tīrīt sniegu no dīķa nav nozīmes, jo ir dubultais ledus,” saka apsaimniekotājs un apgalvo, ka tas palielina slāpšanas risku. Caurumu urbšana dīķos palīdzot, taču šis process esot jāveic intensīvi.

“Labāk būtu ar sūkni pārpumpēt ūdeni no viena āliņģa uz otru, lai veidotos ūdenskritums,” skaidro dīķa pārraudzītājs, bet tas esot smags process. Viņš domā, ka daudzviet zivju slāpšana būšot nopietna problēma, jo ziema turpinās.

Sabiedriskās vides pārvaldes “Durbe” vadītāja Santa Brāle apliecina, ka par zivju smakšanas pazīmēm Durbes ezerā no vietējiem makšķerniekiem signālu neesot. “Ezers ir cauri tekošs, caurumi ir saurbti, un gar krastu ir niedres,” uzskaita vadītāja. Tomēr S. Brāle uzskata, ka šim jautājumam būtu jāpievērš uzmanība.

Līdzīgās domās par Prūšu ūdenskrātuves situāciju ir arī Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Balode. Pagaidām neesot ziņu, ka zivis slāptu. Arī Liepājas ezerā zivis varot dzīvot mierīgi, jo, kā apgalvo zivju pētnieks Ēvalds Urtāns, Liepājas ezerā zivis nekad neesot slāpušas, tāpēc ka tajā ieplūst Bārtas upe. Lielākas problēmas esot Pērkones kanālā.

Dana France,
“Kurzemes Vārds” 

Zemledus makšķerēšanas sacensības dod lielu labumu, uzskata ūdenskrātuvju apsaimniekotāji, – tad tiek izurbts daudz āliņģu un zivīm piekļūst gaiss.