Jau nākamajā sestdienā būs 6.oktobris, kad pilsoņa pienākums sauks doties pie urnām, lai piedalītos 13.Saeimas vēlēšanās. Vai liepājnieki jau izvēlējušies un cik viegli tas nācis, portāls jautāja ielās sastaptajiem iedzīvotājiem. 

Un pārliecinājās, ka tikai neliela daļa jau izlēmuši. Vairums vēl šaubās, par ko balsos, jo sakās esam vīlušies. Kāds atzīst, ka grasās balsot par jaunajiem politiskajiem spēkiem, jo vēlas pārmaiņas. Savukārt cits vīlies tik stipri, ka pirmo reizi mūžā nedosies balsot.

”Noteikti, ka iešu,” bez pārdomām teic pensionārs Eduards: ”Ir jau skaidrs, par ko balsošu – par tiem pašiem, kuriem iepriekš. Zināmi cilvēki un noturīgi – neskraida no viena politiskā spēka uz citu… Citādāk jau visi līdzīgi – solījumi priekš kaķiem…” 

Vairums aptaujāto ir apņēmības pilni doties balsot, bet vēl svārstās, par ko atdot savu balsi. 

”Noteikti šoreiz piedalīšos vēlēšanās,” apņēmības pilna ir Dzintras kundze. Viņa vairākas reizes nav devusies balsot:

”Dēļ zīmogiem negāju. Negribu, ka tos spiež man pasē. Tā taču nav piezīmju grāmatiņa! Tas ir mans personas dokuments!” 

Jautāta, vai jau izvēlējusies, par ko atdot savu balsi, Dzintra klāsta: ”Jā. Domāju, ka es, tāpat kā lielākais vairums esmu par izmaiņām. Cik ilgi tad var?! Jau aptuveni 30 gadu un neko labāku neredzu. Gribu pārmaiņas!” 

Savukārt, taujāta, cik viegli bijis pieņemt lēmumu, par ko balsot, viņa ir atklāta: ”Iepriekš negāju balsot, jo neredzēju, par ko. Visi tikai solīja un solīja, bet nekas jau nemainījās. Tikai sev rausa, uz siltiem krēsliem sēdēdami. Tāpēc šoreiz došos, jo domāju, ka kaut kas jāpamaina. Lai tā putra maisās. Saraksti daļa jauni, bet staigātājiem tā staigāšana jābeidz! Jābūt ar savu mugurkaulu, nevis kā vējš pūš… Tāpēc es balsošu par programmām.” Studējusi tās nopietni: ”Man taču arī bērni un mazbērni, tiem arī jāmācās. Lai neturpinās iešana no viena grāvja otrā.”

Arī pavāre Lita atzīst, ka nekad iepriekš vēlēšanās nav piedalījusies: ”Neticu, jo nekas jau nemainās.” Taču šoreiz nolēmusi nepalikt malā, jo arī viņa vēlas pārmaiņas: ”Protams, neesmu pārliecināta, vai pareizi būtu izjaukt rituālu, ka nekad neesmu devusies balsot, bet gribas noticēt, ka varbūt beidzot… Jo līdz šim jau nekas nav mainījies! Viņi tikai rauj labumu sev… Par mums nospļauties…”

Tāpēc Lita dusmojas: ”Gadiem nekas nemainās. Šoreiz beidzot izskanējis par tukšajiem solījumiem. Un tiem cilvēkiem gribās noticēt.” Tādēļ, ja viņa saņemsies un dosies pie urnas, noteikti balsos par jaunajiem: ”Vien bažas, vai viņi tiks pie kādas vietas un varēs ko izdarīt…” 

Vineta, kura strādā apkalpojošā sfērā, pildīs savu pilsoņa pienākumu un uz vēlēšanām dosies. Tiesa, gala lēmumu, par ko atdot balsi, viņa vēl nav pieņēmusi: ”Vēl domāju. Grūti izlemt, jo nekas nemainās, visu laiku vieni un tie paši.” 

Arī grāmatvede Irita pauž tādu pašu viedokli: ”Iešu noteikti. Tas jādara, jo savādāk citi izlems mūsu vietā! Liekas jau, ka viens cilvēks neko lielu nevar ietekmēt, bet kopā taču varam. Bet, par ko balsot, vēl svārstos. Virziens apmēram skaidrs, taču izvēle ir ļoti grūta. Daudz informācijas, kas jāizvērtē.”

Taču kāds iepriekš tik stipri vīlies, ka no visas tiesas apsver iespēju atturēties no balsošanas, ļaut lēmumu pieņemt pārējiem. ”Nezinu, kā rīkoties, vai vispār iet balsot,” atzīst Dace, kura darbojas tūrisma jomā: 

”Jo nezinu vairs, par ko balsot. Doties tikai tāpēc, lai kāds netiktu pie varas, manuprāt arī nav pareizā motivācija balsošanai.

Tāpēc varbūt labāk, lai mana neizmantotā balss tiek izmantota vadošajai partijai. Proti, ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas šo politisko spēku, tad es laikam esmu gatava pievienoties šai lielākajai daļai. Jo man pašai, godīgi sakot, pirmo reizi mūžā negribas balsot ne par ko.”