Augstākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 66,26% vēlētāju, tālāk seko Kurzeme – 63,85%, Zemgale – 62,72%, Latgale – 57,14%, bet zemākā aktivitāte netipiski bijusi Rīgā, kur balsot aizgājuši tikai 52,8% vēlētāju.

Pirms četriem gadiem notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 54,5% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un tās bija vismazāk apmeklētās vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā piedalījās 71,51% vēlētāju, 9.Saeimas vēlēšanās – 60,98%, 10.Saeimas vēlēšanās – 63,12%, 11.Saeimas vēlēšanās – 59,45%, bet 12.Saeimas vēlēšanās – vairs tikai 58,85% no visiem balsstiesīgajiem.

Tikmēr balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņos vēl nav pabeigta. Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli 1042 vēlēšanu iecirkņos no 1055, un situācija vēl var būtiski mainīties, jo divu partiju sasniegtie rezultāti svārstās ap iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% robežu.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, JV nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – pa 13, “Stabilitātei!” un “Progresīvie” – pa 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – 9 mandātus.

Tikmēr “Attīstībai/Par” (AP) un “Saskaņas” rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr “Saskaņa” ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai AP varētu izkrist no Saeimas, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.