CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2019.gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2018.gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šā gada 30.septembrī.

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2019.gadā bija 30,6 miljardi eiro, un 52,8% jeb 16,2 miljardi eiro no tā attiecināmi uz Rīgu.

Sekoja Kurzeme ar 9,3% (2,9 miljardi eiro), Zemgale ar 7,7% (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vidzeme ar 6,6% (divi miljardi eiro) katrā.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju, norāda CSP.

Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir līdzvērtīgs, produktivitāte Vidzemē par 38,9% pārsniedz produktivitāti Latgalē.

Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā – 25 800 eiro, bet vismazākais – Latgales reģionā, kur tas ir 7900 eiro. Tādējādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē.

Salīdzinot ar 2018.gadu, 2019.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 16,7% jeb 337,4 miljoniem eiro, un Pierīgā – par 16,4% jeb 726 miljoniem eiro.

Pieaugot pārējo reģionu IKP kā arī samazinoties Rīgas IKP, 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, par 3,5 procentpunktiem samazinājās Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā.

2019.gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25 800 eiro – bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20 900 eiro, trešajā – Liepāja ar 14 400 eiro. Sekoja Ventspils ar 12 800 eiro, Jelgava ar 12 600 eiro, Rēzekne ar 11 300 eiro, Jēkabpils ar 10 700 eiro, Daugavpils ar 9800 eiro un Jūrmala ar 8600 eiro.