Jau vēstīts – Lēņu ielā 5 grupa liepājnieku, tostarp vairākas ģimenes ar maziem bērniem, nokļuvuši neapskaužamā situācijā: nopirkuši no firmas dzīvokļus nepabeigtā piecstāvu jaunbūvē un jau tajos pat dzīvo. Taču pirkumi nav reģistrēti zemesgrāmatā, firma ir likvidēta, tādēļ jaunbūvi kā bezīpašnieka mantu pārņēmusi valsts, kas to atdevusi pašvaldībai, kura ēku 13. oktobrī reģistrējusi uz sava vārda, lai ēku pārprojektētu, pabeigtu būvniecību un izveidotu tajā vairākistabu sociālos dzīvokļus ģimenēm. Dzīvokļu pircēji nevēlas savas kārotās mājvietas zaudēt un atstāt, nav arī ar mieru atzīt, ka pirms 30 gadiem būvētā un nekad nepabeigtā, ekspluatācijā nenodotā ēka pašlaik varētu būt nedroša un pat bīstama dzīvošanai. Pašvaldība noteikusi, ka līdz 30. novembrim cilvēkiem no mājas ir jāaiziet – likums neļauj dzīvot nepabeigtā ēkā. Otrdien, 16. novembrī, zūma pārraidē tikās iedzīvotāju un pašvaldības atšķirīgo interešu pārstāvji, bet, vai starp atšķirīgajiem viedokļiem cits citu arī sadzirdēja – ir atklāts jautājums. Viedokļu paudumus apkopoja ”Kurzemes Vārds”, kurš šajā sarunā bija starp klausītājiem.

”Īpašums ir jaunbūve, jaunbūvē dzīvot nav pieļaujams,” atgādināja Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.

”Kamēr nebūs tiesas lēmums, mēs savus dzīvokļus ārā nevāksim,” – tā iedzīvotāju pārstāve Lorita Siksna.

”Jebkuru aicinām vērsties Sociālajā dienestā, katra situāciju individuāli izvērtēsim, bet noteikumi visiem ir vienādi. (..) Nevaram pievērt acis, pārkāpt likumu,” aizrādīja Sociālā dienesta vadītāja Linda Krasovska.

”Saprotam, ka būvniecības laikā tur palikt nevar,” atzina L. Siksna, nepiekāpīgi apliecinot, ka iedzīvotāji dzīvokļus nevēlas zaudēt.

”Bīstamos apstākļos dzīvo bērni un citi cilvēki. Esmu lūdzis Sociālajam dienestam izvertēt katru gadījumu, ja pašvaldībai ir iespēja [normatīvo aktu ietvarā] sniegt palīdzību un piešķirt mājokli, [tad tas jādara],” – tā G. Ansiņš, kurš arī pats Lēņu ielu apmeklējis, un uzsvēra: ”Ēka nav droša. (..) Gribētu katru atbalstīt, bet mums jābūt juridiski ļoti korektiem. Medaļai ir divas puses. Negribētu, ka jūs vainotu pašvaldību. Jāskatās vēsturiskie dati, kā esat nokļuvuši līdz šai situācijai. Informācija, kuru jūs (iedzīvotāji) sniedzat [par mājas iemītnieku bezcerīgo sociālo situāciju], nav pilnīgi korekta.”

”Situācija būtu savādāka, ja jūs noteiktā laikā būtu pieteikušies kreditoru prasījumiem. Jūsu pirkuma līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā, iespējams, arī tagad pašvaldībai nav zināms par tiem viss. Pirkuma līgumi varēja tikt ierakstīti zemesgrāmatā kā apgrūtinājumi, un tad būtu cita situācija. Mājas pārņemšanas process ir noticis tā, kā tas paredzēts [normatīvajos aktos], līdz ar to par vienīgo ēkas īpašnieci uzskatāma pašvaldība. Jāvērtē situācija kopumā un jāpārdomā, vai no iepriekšējās SIA [”Lēņu nams”] valdes locekļa nav bijušas krāpnieciskas darbības. Tagad bez tiesas iejaukšanās to risināt ir sarežģīti,” teica pašvaldības Juridiskās daļas vadītāja Dace Arāja, ”varu jūs cilvēcīgi saprast,” un aicināja neaizmirst, ka ”ēka nav droša ekspluatācijā, padomājiet paši par savu drošību, neaizmirstam ”Maksimas” traģēdiju!”

”Ja ir pret ko jāvēršas, tad tā ir likvidētās SIA valde,” aicinādams iedzīvotājus sadarboties, savukārt pauda pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, kurš turpmāk būs tā amatpersona, pie kuras Lēņu ielas 5 likstās iedzīvotājiem ir jāvēršas un un kurš pārstāvēs šajā strīdā pašvaldības intereses.

”Kāpēc iedzīvotāji mājā atradās, vai pilsētas dome to zināja? Kāpēc iepriekš nekas netika darīts? Diskusijā strīdu neatrisināsim, tas ir tiesas jautājums,” uzskata advokāts Uldis Šneibahs, kurš pārstāv Lēņu ielas 5 dzīvokļu pircēju – iedzīvotāju intereses. Pēc L. Siksnas teiktā, iedzīvotāji ir nolīguši vairākus advokātus, kuri savstarpēji sadarbosies.

”Mūsu nostāja – darīt visu maksimāli labvēlīgi iedzīvotājiem. Bet šī situācija, ko esam redzējuši no dokumentu kopuma, ir ļoti sarežģīta. Darīsim visu iespējamo, lai cilvēki neuzturētos mājā, kas ir nedroša,” atzina G. Ansiņš.