Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori no 18.līdz 22.decembrim konstatējuši 26 jaunus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūku populācijā, turklāt vīruss pirmoreiz konstatēts mežacūkām Bebrenes un Saldus novada Šķēdes pagastos, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija.

Ilūkstes novada Bebrenes pagastā ĀCM konstatēts divām mežacūkām, arī Saldus novada Šķēdes pagastā, kas ir vien stundas brauciena attālumā no Liepājas, – divām mežacūkām.

Tāpat ĀCM konstatēts pa vienai meža cūkai Dagdas novada Konstantinovas un Andrupenes pagastos, Madonas novada Aronas pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Tukuma novada Degoles un Irlavas pagastos, Ventspils novada Puzes pagastā.

Pa divām mežacūkām konstatēts arī Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, Saldus novada Zvārdes pagastā, trīs mežacūkām ĀCM konstatēts Auces novada Lielauces pagastā, bet pa četrām mežacūkām konstatēts Talsu novada Abavas un Ģibuļu pagastos.

Kopumā līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 1394 dzīvniekiem 83 novadu 262 pagastos.

PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece portālam atzina, ka jo īpaši uzmanīgiem jābūt aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem.

”Jau ilgāku laiku divas reizes gadā PVD speciālisti apseko saimniecības un kontrolē tajās veiktos biodrošības pasākumus,” viņa stāsta: ”Aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.”

G.Kapeniece atzīst, ka pagaidām gan bijušo Liepājas rajonu sērga nav skārusi, taču modrību zaudēt nedrīkst ne mirkli: ”Tas, ka sērga konstatēta Saldus novadā, apliecina tikai vienu: slimība tuvojas. Sitam pie galda un esam uzmanīgi…”

Arī mūspusē pēc viņas teiktā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība drošības pasākumiem: ”Nepārtraukti! Biodrošība jāievēro jo stingri. Īpaši būtiski tas ir lielākās cūkaudzētavās, jo gadījumā, ja viens dzīvnieks ir inficēts, jālikvidē visi. Tāpēc īpašniekiem jāievēro pastiprināta drošība, jāizvērtē, ko ielaist fermā. Turklāt arī PVD inspektoriem īpašnieks var prasīt pārģērbties, pāraut kājas. Lielākās saimniecībās vēlams pat caur dezinficējošu dušu iet. Un obligāti ir dezinficējošie paklājiņi. Nevis vienkārši ar ūdeni samitrināti, bet patiesi ar dezinfekcijas līdzekli piesūcināti.”

Tāpat G.Kapeniece silti iesaka cūkaudzētājiem pievērst uzmanību, lai kūts durvis būtu aizvērtas, lai kūtī nevarētu iekļūt savvaļas putni, arī suņi un kaķi, kuri, iespējams, var būt šķērsojuši inficētas mežacūkas iemītas pēdas: ”Jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem. Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās; pastāvīgi jāapkaro grauzēji.”

Tāpat pielūkot, vai pakaišiem izmantojamais materiāls nav bijis pieejams mežacūkām: ”Nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.

Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u.c. Bet, kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes.”

Viņa mierina, ka cilvēkiem šī sērga nav bīstama, taču cūkām – gan mājas, gan meža – gan ļoti. Tādēļ, ja ir aizdomas, ka cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.