Viņa stāsta ainas, ko miegā skatījusi, it kā tās būtu kinofilma. Šādi seansi viņai gadoties reti, tāpēc labi paliekot prātā.

Nu abas meklējam, kā interneta tīmeklis redzēto tulko un ko tas nozīmē. Uz labu vai sliktu, uz bagātību vai trūkumu, veselību vai slimību.

Ak, cik daudz jauka viņu gaida zemeņu dēļ! Būs veselība, un piepildīsies vēlēšanās, piedzīvos prieku.

Būtu sapnī kādam ogas dāvinājusi, tad iegūtu mīļu atmiņu, bet to nedarīja, tā ka nepiepildīsies. Taču zemenes noplūca, un tas ir daudz svarīgāk, jo nu atnāks mīla.

Sapnis, ne dzīve…

Tā, tagad meklējam par rozēm. Variāciju daudz, bet pamatā saistītas ar krāsām. Ziedi bija dzelteni, jāteic, diemžēl. Tātad zemeņogu solītajā mīlā tomēr iezagsies viltus. Labāk, ja notiktu otrādi, – vispirms pieviļas, bet pēc tam atnāk dziedinošas skaidrās, patiesās, nedziestošās jūtas.

Tēmu apspēlējam dažādos virzienos un komplektācijās, izsmejamies no sirds.

Nemeklējam citu interneta adresi, kurā nosapņotajam varbūt vēlamāks tulkojums, jo ne tam ticam, ne arī gribam vairāk veltīt laika.

Taču ir cilvēki, kuri sapņiem piešķir lielu nozīmi, meklē to tulkojumus un uztver nopietni.

Ir, kas ielāgo, ka miegā redzētie tēli patiesi pasaka kaut ko priekšā. Vai atnāk priekšnojauta?…

Pazinu sievieti, kura ar saviem stāstiem iespaidoja apkārtējos cilvēkus. Nosapņojusi to un to; vai dieniņ, gaidāma nelaime. Un nu prātoja, no kuras puses tā nāks.

Nervozēja acīm redzami, un citi arī gandrīz vai sāka gatavoties nenovēršamajam.

Palaikam kāda ķibele arī atgadījās, kā jau dzīvē, un to varēja norakstīt uz sapņa rēķina. “Es jau teicu, es jau zināju,” sapņotāja uzskatīja, ka viņas pareģojums kārtējo reizi piepildījies.

Kad nomira sievietes vīrs, dzīvesbiedre stāstīja, ka par viņa aiziešanu nojautusi jau iepriekš. Šis esot atnācis sapnī svešādās drēbēs, bet tās nozīmējot miršanu.

Kā nosapņoja, tā arī notika, viņa samiernieciski teica.

Kaut pasmaidu par sapņu tulkojumiem un pārāk trauksmainu uztveri, pašai jau arī gadās kādas neizskaidrojamas zīmes, kas atkārtojas. Tādas ir pat vairākas.

Taču tās nav melni kaķi, kas it kā nesot nelaimi, ne arī no rīta pirmais sastaptais vīrietis, kas vēstot par izdevušos dienu.

Savu somu šad un tad nolieku uz grīdas, lai gan tā nedrīkstot darīt, jo tad nebūšot naudas.

Vēl stāsta, ka nedrīkst galdu slaucīt ar pliku roku, tad dzīvos nabadzībā.

Folkloras kopas vadītāja Sarma Ūpe, atceros, šo ticējumu tulkoja tā: senatnē bērniem mācīja galdu neslaucīt visdrīzāk tāpēc, lai no vienkāršās, neapstrādātās virsmas neierautu plaukstā skabargu.

Daudz kam ir racionāls, praktisks izskaidrojums, bet cilvēkiem jau tīk noslēpumainais, neizskaidrojamais.

Mazās devās – lai būtu! Ja ne citādi, tad sarunās par mīklaino var jautrāk pavadīt laiku. Kas gan var liegt meklēt izskaidrojumu tur, kur to diezin vai var atrast?

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.