liepajniekiem.lv
No ielas pat nenojautīsi, ka te slēpjas tādas pērles – teica ne viens vien no pastaigas “Liepājas pagalmu stāsti” dalībniekiem, kad aiz vārtiņiem pavērās miera un daiļuma oāzes.
Satikšanās vieta – Liepājas Valsts ģimnāzijas pagalms. S. Berga ir ienācēja Liepājā, viņas dzīve saistās ar šo vietu, jo viņa ir ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā.
No ielas ar prieku skatām balto fasādi, taču tikai pagalmā redzams, cik ēka ir liela un grandioza.
17. gadsimtā šai vietā atradās otrā osta un balasta dīķis, kuru aizbēra tikai 19. gadsimta 80. gados.
Ne velti cara laika kartē šeit iezīmēta Jaunā dīķa iela.
Krievu meiteņu ģimnāzijas iekšpagalma projektā bija iekļautas trīs zonas – saimnieciskā daļa, direktores dārzs ar koka verandu un sporta laukums.
Arī šodien tur ir sporta laukums un atpūtas zaļā zona skolēniem.
S. Berga rāda logu 3. stāvā – tur mācījās Zenta Mauriņa. No rīta viņu ratiņkrēslā uznesa augšā un vakarā nonesa lejā. Tagad te ir nobrauktuve, pa kuru var tikt pagrabā un līdzeni aizbraukt līdz pacēlājam.
Liela daļa liepājnieku izvairās ienākt plašajā pagalmā starp Graudu, Pasta un F. Brīvzemnieka ielu, jo šķiet, ka te taču nevar iziet cauri. Var gan, pa mazajiem vārtiņiem!
Lielā māja pēc Otrā pasaules kara celta no Vītolu ielā sagrauto ēku ķieģeļiem.
Šī vieta pārbūvēta divas reizes. 1897. gadā Liepājas centrā izcēlies liels ugunsgrēks, par kuru ziņoja pat Anglijas presē. Gadsimtu mijā uzcēla jaunas daudzstāvu ēkas, bet tās aizgāja bojā kara laikā.
Zivju ielas 10/12 pagalms nemanāms starp ēkām, šķiet, ka tur taču nekas nevar būt. Tomēr, strauji augot pilsētas iedzīvotāju skaitam, apbūvi veidojušas māja aiz mājas, un te slēpjas 17. gadsimta otrās puses noliktava – guļbaļķu ēka, pārbūvēta vēl 18. un 19. gadsimtā.
Jaunie īpašnieki veikuši vēsturiskās ēkas izpēti un plāno pilnībā to atjaunot,
zina teikt S. Berga.
Būvuzņēmējs Vilhelms Rīge dzīvojis paša celtajā sarkano ķieģeļu namā K. Valdemāra ielā, tas uzbūvēts 1876. gadā.
Viņš bija liels uzņēmējs, ieradās Liepājā būvēt dzelzceļa staciju un tā iemīlējās šajā pilsētā, ka palika uz dzīvi.
Rīgem piederēja ķieģeļu ceplis Priekules pusē, un
sarkanais ķieģelis bija arī viņa sadarbības partnera arhitekta Maksa Paula Berči mīlestība.
Pēc viņa projekta tapa šis divstāvu īres nams.
Agita Bargā ir šī nama senākā iedzīvotāja. Mājai veikta vēsturiskā izpēte. Viņai par pārsteigumu 1847. gada plānā norādīts, ka uz šī gruntsgabala atradās vējdzirnavas.
1950. gadā šai mājā vienā no komunālajiem dzīvokļiem sāka dzīvot Agitas tēvs.
Pēdējais komunālais dzīvoklis šeit beidza pastāvēt vien 2010. gadā.
No 2008. gada māju apsaimnieko iedzīvotāju biedrība. Pašu spēkiem un ar kredītlīdzekļiem nomainīts jumts, izmantots Liepājas pašvaldības līdzfinansējums vēstures pieminekļiem, lai veiktu mākslinieciski arhitektonisko izpēti, izstrādātu būvprojektu un atjaunotu vienu no divām verandām.
Arī mājas iekšpusē daudz kas padarīts – atjaunoti reliņi kāpņu telpā, vējtvera durvis un koka paneļi ielas puses koridorā.
Vēl gribētu atjaunot otro stāvu, otru verandu un koridora griestu gleznojumus, kuri padomju laikā aizkrāsoti. Interesē arī dārza iekārtojums, kur agrāk bijusi apaļa strūklaka.
Peldu ielā iepretī Alejas ielai arī slēpjas pašu iedzīvotāju labiekārtots pagalms. Īres nams, kas celts 20. gadsimta sākumā ar jūgendstila elementiem, piederējis vācu uzņēmējam Grosem.
Arhitekts ir M. P. Berči tēvs Teodors Berči.
Pēc Pirmā pasaules kara to nopirka no ASV atgriezušies latviešu bēgļi Jānis un Līze Gaiļi, šī dzimta bija īpašnieki trīs paaudzēs.
Nams pieder nekustamo īpašumu aģentūrai, kas no 2017. gada pārdevusi sešus lielos dzīvokļus 100 līdz 150 kvadrātmetru platībā sešām ģimenēm.
Mājas iemītnieks Kristaps stāsta, ka mājokļus šeit nopirkuši visi savstarpēji pazīstami cilvēki. Visās ģimenēs aug bērni, tāpēc kopīgi labiekārtojuši aizlaisto sētu, daļēji atjaunojuši šķūnīšus un atjaunojuši pagrabu.
Ar pašvaldības līdzfinansējumu mājai uzlikts jauns dakstiņu jumts pēc vēsturiskā parauga. Nākotnes plānos ir atjaunot fasādi, bet tas ir dārgs prieks, jo jāieliek koka logi.
Toma ielā aiz jūgendstila ēkas, uz Uliha ielas un baznīciņas pusi iekārtota maza oāzīte. Mūs sagaida 1902. gadā celtās mājas saimniece Agnese.
Ēka ilgi stāvējusi tukša. Agneses ģimene dzīvoja ielas puses mājā un redzēja, kā pagalma ēku atjauno Mākslas vidusskolas direktore Inga Auziņa. Tad viņa nolēma pārcelties ārpus Liepājas.
“Mūsu bērni sakārtoja lietas. Mans dēls atnāca un teica, ka Katrīnas mamma pārdod māju,”
smejas Agnese.
Viņas ģimene māju apdzīvo no 2000. gada, to paplašinājuši un piebūvējuši trešo stāvu, verandu, terasīti, iekopuši krāšņu dārzu.
Ieskatāmies arī pagalmos, kuri Liepājā un arī tālāk jau labi pazīstami un ceļš uz tiem iemīts, jo uzņēmīgi cilvēki ierīkojuši šeit kultūrvietas, organizē pasākumus, koncertus.
Tas ir gan Tipogrāfijas radošais kvartāls A. Pumpura ielā, gan Pegaza pagalms Kuršu ielā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
