Rita un Valda (abām sievietēm vārdi mainīti) sarunas laikā slauka asaras. Viņas vēl nesen strādājušas Liepājas Reģionālajā slimnīcā: viena – par māsas palīdzi, otra tīrījusi telpas.

Tagad abas ir bezdarbnieces, saņem bezdarbnieka pabalstu, taču jau tagad raizējas, kas notiks, kad tas beigsies? Kur atradīs darbu? Taču iemesls, kāpēc sievietēm birst asaras, ir pavisam cits. Nupat abas uzzinājušas, ka viņu vietā pieņemti bezdarbnieki, tā saucamie simt latu stipendiāti, kuriem par darbu maksā nevis slimnīca, bet no Eiropas Sociālā fonda naudas.

“Kāpēc mūs atlaida?”

“Kā tad tagad sanāk?” sievietes uzdod loģisku jautājumu. “Mūs un ne tikai mūs, bet vēl daudzus vienkāršā darba darītājus atlaiž, lai vietā pieņemtu bezdarbniekus, kurus nealgo no slimnīcas maciņa? Līdz ar to slimnīca reāli ietaupa līdzekļus. Slimnīcai, protams, tas nāk tikai par labu, taču mēs esam izmesti uz ielas, bezdarbnieku pabalsts beigsies, un ko mēs tad darīsim? Vai tas ir godīgi, ka uz mūsu rēķina tagad risina bezdarbnieku nodarbinātību?”

Līdzīgas aizdomas, ka atlaists no darba, lai vēlāk viņa vietā pieņemtu šo pašu simt latu stipendiātu, izsaka kādas skolas strādnieks. “Es nevaru apgalvot, ka mani atlaida tāpēc, ka sākās šis projekts. Taču no bijušajiem kolēģiem dzirdu, ka tagad viens bezdarbnieks darot visu to, ko iepriekš darīju es,” viņš saka.

Darba pienākumi var būt līdzīgi

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš kategoriski noliedz, ka kāds no slimnīcā strādājošajiem būtu atlaists tāpēc, lai vietā pieņemtu bezdarbnieku un tādējādi taupītu slimnīcas budžetu. “Kopš 2008. gada, kad bija jūtamas krīzes pirmās iezīmes, līdz šim laikam strādājošo skaits slimnīcā ir samazināts apmēram par diviem simtiem,” viņš skaidro. “Un viņu skaitā  patiešām ir daudz vienkāršā darba darītāju. Taču tas nav darīts, lai viņu vietā dotu darbu bezdarbniekiem, kuriem slimnīcai nav jāmaksā. Tās ir absolūtas muļķības!”

Slimnīcā līdz šim nodarbināti 15 bezdarbnieku un vēl tikpat daudz darbu sāks pirmdien. J. Bārzdiņš uzskaita, ka viņi strādā lielākoties slimnīcas teritorijas sakopšanā, palīdz arī remontdarbos un dara dažādus nekvalificētus darbus. Taču viņš nenoliedz: kaut kādi darba pienākumi, ko veic bezdarbnieki, noteikti ir līdzīgi tiem, ko kādreiz darīja tie, kas tagad no darba slimnīcā atbrīvoti. Un piebilst, ka priecājoties par šo projektu, jo tā esot iespēja vismaz kaut kā risināt problēmas, kas radušās darba vietu skaita samazināšanas dēļ.

Plašāk par bezdarbnieku nodarbinātību lasiet Kristīnes Pastores publikācijā šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.