Arī ziemas prieku baudītāju bija vairāk. Liepājā sniegu var uzskatīt par eksotiku, tādēļ nav dižu kalniņu, pa kuriem laisties lejā, taču liepājnieki ir pietiekami atjautīgi, lai atrastu Miljonkalniņu Jūrmalas parkā, milzeni Raiņa parkā, labas vietas pie nocietinājumiem Pērkones kanālā un citviet, kur smieklu ir vairāk nekā asaru, ja kādam mazajam gadās apgāzties un nobrāzt ausi.

Daži neapdomīgi opīši bija redzami Raiņa parkā, jo, labi gribot sagādāt laimīgākus mirkļus mazajiem piedzīvojumu meklētājiem, nekā to paģēr drošības apsvērumi, ragavas mēdza uzlidot par augstu, aizķerties aiz kāda sniega atsegta zāles kukuržņa, sasvērties un aizkūleņot ar visu drosmīgo rallijbraucēju… Bet, kad asaras ir noslaucītas un arī izmisušais opis nomierinājies, kā saldumiņš uz šīm sāpēm no mazdēla atskan ”Vēl!…”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.