2020. gada janvāra ārgaisa temperatūra ir bijusi par 5,3 grādiem augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri. Līdz ar to aizvadītajā mēnesī siltumenerģijas patēriņš ir bijis par 25% mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāra mēnesi. Kopumā janvāra mēnesī uzņēmuma klienti pilsētā ir patērējuši 28 695 megavatstundas (MWh) siltumenerģijas, portālu informēja ”Liepājas enerģijas” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka janvāra vidējā ārgaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 grāds, kas ir 6,3 grādiem virs mēneša normas. 2020. gada janvāris ir kļuvis par siltāko janvāri novērojumu vēsturē par +1,3 grādiem pārspējot 1989. gada janvāri. Kopumā janvārī tika pārspēti 93 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Liepājā 2019. gada janvārī vidējā ārgaisa temperatūra bija -0,3 grādi, bet 2020. gada janvārī temperatūra bija +5 grādi. Katras ēkas maksu par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem uzņēmuma klientiem ir vienāds – 54,95 EUR/MWh (bez PVN), taču kopējais siltumenerģijas patēriņš ēkās ir ļoti atšķirīgs.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai ēkai kopā – SIA ”Liepājas enerģija” no ēkā uzstādīta skaitītāja automātiski nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldniekam.

Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķina metodikai, siltummezgla apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem. Patērētās siltumenerģijas apjomu ietekmē vairāki apstākļi- ārgaisa temperatūra, mitrums un vējš, ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un durvju materiāls un stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energoefektivitātes pasākumi), ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.), kā arī ēkas individuālais siltummezgls (atkarīgais vai neatkarīgais siltummezgls, regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana) un iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).