Otrdiena, 31. janvāra Tekla, Violeta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aleksandrs Vabelis bez plāna un rāmja

“Man patīk iesaistīties dažādās iniciatīvās un vienkārši būt pilsoniski aktīvam,” pauž 23 vecais Aleksandrs Vabelis, kura vārds šogad vairākkārt izskanējis saistībā ar protestu akcijām Liepājā. Vienā no tām policija viņu saslēdza rokudzelžos.

Aleksandrs Vabelis bez plāna un rāmja
Foto: Egons Zīverts
Foto: Egons Zīverts
28.11.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Aleksandrs nav dzimis liepājnieks, bet šo pilsētu izjūt kā savējo, lai arī nereti šeit nākas saskarties ar līdzpilsoņu greizajiem skatieniem.

Kāpēc deviņu gadu vecumā no Iecavas devies dzīvot pie māsas Liepājā?

– Mainījās apstākļi ģimenē. Tas bija 2008. gada krīzes laiks, un mammai bija jādodas peļņā uz Angliju. Es aizķēros Liepājā, man šeit iepatikās.

Kur tētis bija?

– Nekad nav bijis. Es viņu nepazīstu. Ģimenē bijām trīs bērni, nu jau esam divi – brālis nomira, kad man bija, šķiet, 16 gadi. Viņš bija par mani 20 gadus vecāks. Māsa ir desmit gadus vecāka. Mums kaut kā sanācis ik pēc desmit gadiem dzimt.

Droši vien deviņus gadus vecam bērnam tā bija smaga pieredze – mamma dodas uz ārzemēm un pašam jāpārceļas uz dzīvi citā pilsētā.

– Nebija plāna, ka es šeit palikšu pastāvīgi. Nevarētu arī teikt, ka līdz galam sapratu.. Protams, tas, ka mamma aizbrauc, kaut kādu nospiedumu atstāj. Taču nezinu, kā to noraksturot – viegli vai grūti. Nav, ar ko salīdzināt.

Kāpēc nedevies līdzi mamma?

– Mamma Anglijā dabūja aprūpētājas darbu privātā uzņēmumā, kas apkalpo specifiskus cilvēkus, un nebija variantu vēl kādu ņemt līdzi.

Māsai gan jau arī nebija viegli 20 gadu vecumā uzņemties rūpes par deviņgadīgu brāli.

– Viņa nesen bija sākusi kopdzīvi ar savu pašreizējo vīru, bija arī mazais pieteicies. Protams, viņai nebija viegli. Mums gāja visādi, bet kopumā viss bija labi.

Māsa nevarēja mani uztvert vienkārši kā brāli, viņai bija jāuzņemas pilna atbildība par manu audzināšanu. Uz savstarpējām attiecībām tas atstāj nospiedumu.

Liepājā sāku mācīties Ezerkrasta sākumskolas 4. klasē, pēc tam skolas gaitas turpināju 6. vidusskolā, tur mācījos līdz 9. klasei.

Skolā iesaistījos dažādās aktivitātēs. Man patika darīt lietas, kurām es redzēju jēgu. Piedalījos dažādos Eiropas finansētos jauniešu projektos, darbojos skolas līmeņa televīzijas projektā, kur mācījāmies par reportāžām, sižeta veidošanu utt. Tāpat arī iesaistījos skolēnu līdzpārvaldes darbā.

Tev bija konkrēts mērķis, uz kuru virzījies?

– Man nekad nav nosprausti mērķi. Daru visu ko, izmantoju dažādas iespējas. Piemēram, 6. skolā bija lielisks bioloģijas pasniedzējs, un šajā mācībā man ļoti labi gāja. Aizrāvos ar zinātniski pētnieciskiem darbiem, jo man tas ļoti patika.

Taču pēc pamatskolas beigšanas iestājies Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

– Kā jau minēju, man interesēja ļoti daudzi un dažādi novirzieni. Mākslas skolā sākotnēji mācījos Reklāmas dizaina nodaļā, pēc tam pārgāju uz Ādas izstrādājumu dizaina nodaļu pie Dzintras Budovskas. Studijas gan nepabeidzu.

Sapratu, ka visu laiku stiepju gumiju un pārāk daudz sāku čakarēt pasniedzēju laiku un nervus.

Tas bija viens no galvenajiem dzinuļiem dokumentus no skolas izņemt, lai arī pedagogi ieteica palikt.

Ko tālāk?

– Uz priekšu eju bez izstrādātiem plāniem, ir kaut kādas vērtības, pēc kurām vados. Prioritātes mainās.

No vienas puses, tas ir slikti, jo lidinos pa gaisu, no otras puses, nedomāju, ka mans dzīves mērķis ir virzīties pēc kāda konkrēta, strukturēta plāna. Pasaule, vide, nepieciešamības mainās.

Taču nauda kaut kā jānopelna?

– Dzīvot patstāvīgi un strādāt sāku jau mākslas skolas laikā. Kādu laiciņu pastrādāju Fonteinā par bārmeni, pa vasarām arī “Jūrnieka ligzdā”. Vēlāk kā klients iepazinos ar “Vējš Cafe”.

Man patika tur uzturēties, un pēc kāda laika sapratu, ka nekur citur vairs nevaru iedzert kafiju. Vējā kafijai tomēr ir konkrēts standarts.

Kā no klienta kļuvi par šīs kafejnīcas darbinieku?

– Visu laiku tur daudz uzturoties. Ik pa laikam īpašniecei palīdzēju, piemēram, ja bija jāaiziet uz veikalu. Pat īsti neatceros, kurā brīdī kļuvu par darbinieku, tas tā organiski notika.

Neapsvēri domu doties strādāt uz ārzemēm?

– Man patīk Liepājā. Protams, kaut vai tajā pašā Londonā ir nesalīdzināmi vairāk iespēju veidot savu dzīvi, izsisties utt., bet man laikam nebija sajūtas, ka es to vēlos. Ir kaut kādas lietas, kas mani šeit piesēja, – darbs, uzradās arī kaķis.

Zināju, ka gribu kaķi, bet tajā pašā laikā nebiju plānojis ņemt dzīvnieku. Taču radās situācija, kurā bija jāizdara izvēle – vai nu paņem kaķēnu, vai arī viņu nogādās patversmē. Es paņēmu. Runci sauc Fredis, kopā esam jau vairāk nekā trīs gadus.

Protams, tas nav iemesls, kāpēc es nevarētu doties kaut kur tālāk. Kaķi iespējams paņemt līdzi vai atrast viņam jaunu saimnieku. Zinu, ka Fredis iedzīvotos arī citur.

Tomēr Liepāja man neliek justies tā, ka es gribētu šo vietu pamest.

Esi radis šeit māju sajūtu?

– Laikam, jā. Tā ir mana vide, mana pilsēta, un šeit jūtos ērti. Patīk redzēt, kā pilsēta attīstās, un būt daļai no tās izaugsmes.

Tu biji viens no pirmajiem, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīji agresorvalsts rīcību pie Krievijas ģenerālkonsulāta Liepājā. Savukārt 9. maijā pie nu jau nograutā granātmetēja pieminekļa tu viens nostājies, turot rokās Ukrainas karogu. Kas tevi uz to pamudināja?

– Nekas no tā nebija iepriekš plānots, viss notika tā mirkļa emociju iespaidā. Atceros, ka 23. februārī netipiski agri devos gulēt un, kad nākamajā rītā agri pamodos, uzzināju, kas notiek Ukrainā. Tas bija šoks.

Sazinājos ar Martinu [Martins Levuškāns], viņš sagatavoja plakātu ar uzrakstu “Nē karam Ukrainā!”, un ceļā uz konsulātu izgājām cauri tirgum. Man šķita, ka pie nāves vēstniecības tomēr būtu jābūt bēru pušķim. No Martina sapratu, ka Latvijā bijām pirmie, kas izrādīja publisku nostāju, nosodot Krievijas sākto karu.

9. maijā, kad pie granātmetēja stāvēji ar Ukrainas karogu, no sanākušajiem uzklausīji verbālu agresiju. Tu esi drosmīgs cilvēks?

– Nezinu. Ņemot vērā visas tās situācijas, kurās esmu nokļuvis, laikam varētu teikt, ka jā. Taču izjutu arī bailes, bet es tām nepakļāvos. 9. maija rītā kājām nācu no “Laumas” rajona un mani ļoti iepriecināja Ukrainas karogs, kuru kāds bija piestiprinājis pie granātmetēja.

Pēcāk, kad pamanīju, ka karogs pazudis, biju pārsteigts.

Nogāju garām piemineklim, un, kad izdzirdēju tās sarunas, kas tur raisījās, ieraudzīju šo cilvēku sejas… manī tas parāva emocijas.

Devos uz pilsētas centru, dabūju Ukrainas karogu, sarunāju, lai mani ar auto pieved pie pieminekļa. Ja torīt Ukrainas karogs no pieminekļa nebūtu noņemts, man arī nebūtu emocionālās nepieciešamības tur vispār doties, jo atrasties pie šī pieminekļa nebija nekādas patikas.

Tagad, kad šis piemineklis nojaukts, izjūtu vairāk skumjas. Uzskatu, ka tam bija jānotiek jau deviņdesmitajos gados – piemineklis Padomju Savienības sabrukuma uzplūdā bija jānojauc ātri, tieši un agresīvi. Nu šie pieminekļi jau bija kļuvuši daļa no Krievijas ietekmes instrumenta.

Šogad 9. maijā Aleksandrs Vabelis devās pie pieminekļa Liepājas aizstāvjiem, lai paustu atbalstu Ukrainai. Policistiem dažbrīd viņš bija jāielenc, lai pasargātu no naidīgi noskaņotiem tā dēvētās Uzvaras dienas atzīmētājiem. Foto: Egons Zīverts

Ko mēs, kā Latvijas kopējā sabiedrība, ne tikai etniskie latvieši, esam darījuši, lai šo ietekmi mazinātu? Visu laiku tikai esam cīkstējušies par nojaukšanu vai nenojaukšanu, šādi kurinot sabiedrību un pastiprinot Krievijas varenību. Tas ir mūsu kā sabiedrības neizdarītais darbs.

Konkrēti politiskie spēki to varēja izmantot savās vēlēšanu kampaņās. Nacionālajai apvienībai, “Latvijas Krievu savienībai” un “Saskaņai” ļoti korelēja reitingi tieši tad, kad tika uzjundīti šāda veida jautājumi. Līdz kam esam nonākuši? Mums ir daudz pretvalstiski noskaņotu iedzīvotāju, kuri nīst mūs kā latviešus.

Pie šī pieminekļa kāda sieviete tev sacīja: ko tu te stāvi, dodies karot uz Ukrainu! Vai esi gatavs aizstāvēt Latviju ar ieroci rokās?

– Uz Ukrainu, kā redzams, neesmu devies. Ja nonāktu tādā situācijā, kad nepieciešams ņemt ieroci, lai aizstāvētu savu valsti, tad teiktu jā – es to darītu. Šobrīd, kad nav tādas nepieciešamības, no manis būs vien parastie pacifistu teksti. Lai gan saprotu, ka pacifisms no Krievijas impērijas nekad nav spējis pasargāt.

No Aināra Šlesera partijas pārstāvju rīkotā koncerta J. Čakstes laukumā tevi aizveda, saslēgtu rokudzelžos. Šis koncerts daudzviet Latvijā tika rīkots it kā ģimenes vērtību atbalstam. Ko tev nozīmē jēdziens “ģimenes vērtības”?

– Savstarpēja pieņemšana, atbalsts, palīdzība, kad tā nepieciešama, siltums. Es ģimeni uztvertu vairākos līmeņos – viena ir tā, ko saista asinsradniecība, otra – vide, kurā uzturies, jūties ērti, kur tevi pieņem, palīdz augt un attīstīties, kur tevi uztver kā individuālu vērtību un tajā pašā laikā tu jūties kā daļa no šīs kopienas. Tā ir ģimene manā skatījumā.

Nepiekrītu, ja tiek slavēts, ka dabiska ģimene ir tikai mamma, tētis, bērni. Mums ir daudz ģimeņu, kur mātes bērnus audzina vienas vai arī audzināšanu uzņēmušies vecvecāki. Jā, varam runāt par kaut kādu ideālo, nukleāro ģimeni, kas varbūt tiešām vislabāk var nodrošināt bērna izaugsmi, bet tajā pašā laikā jāapzinās, ka tā nav sociālā realitāte. Realitāte ir dažādas ģimenes un dažādas kopdzīves formas.

Neviens jau neapšauba to, ka mamma, tētis un bērni ir kaut kas skaists un brīnišķīgs.

Taču runās par ģimeniskajām vērtībām visas izpausmes ir nevis par dzīves uzlabošanu mammai, tētim un bērniem, bet gan par dzīves pasliktināšanu visām citām ģimenes formām.

Sorry, kaut kas tomēr nav okei šajos postulētajos tekstos.

Tas, ko mēs skaidri zinām, ir, ka nekad jau tiešām nav bijusi runa par mammu, tēti un bērniem, bet gan par kaut ko citu – vistiešāk tas vērsts pret gejiem un LGBT kopienu. Tas ļoti sasaucas, piemēram, ar Krievijas Federācijā notiekošo, nacistisko Vāciju un rozā trijstūri (izmantoja nacistiskajā Vācijā, lai apzīmētu homoseksuālus ieslodzītos, – I.O.). Par Dāvida zvaigzni zina visi, bet kuri zina par rozā trijstūra nozīmi?

Tu esi heteroseksuāls vai homoseksuāls?

– Esmu gejs. Ja man kāds uzdod šo jautājumu, tad nekad arī īsti neesmu to slēpis. Sabiedrība jau vairāk pieprasa tevi ielikt kaut kādā rāmī, dodot nosaukumu. Es vienkārši dzīvoju, zinu, ko jūtu, kas patīk, nepatīk, un man tam nav vajadzīgs nosaukums.

Šajā gadījumā es vislabāk atbilstu definīcijai “gejs”. Droši vien to sapratu un izjutu, vēl pirms zināju, ko tas nozīmē.

Vai savas seksuālās orientācijas dēļ esi cietis?

– Jā, protams. Jebkurā sabiedrībā būs kādi indivīdi, kuri ir diezgan naidīgi noskaņoti. Ir valstis, kur var piespriest nāvessodu vienkārši par tavu eksistenci. Arī Liepājas sabiedrībā nācies saskarties ar negatīvismu, īpaši, kad ir runa par, kā teica Māris Šveiduks, citējot Putinu, ”vecāks numur viens un vecāks numur divi”. Tas, protams, atstāj nospiedumu, kas neliek justies patīkami.

Piemēram, Anglijā es varētu justies brīvāks. Tur es ar čali bez problēmām varētu pastaigāties pa ielu, rokās sadevušies.

Lai cik dīvaini tas šķistu, taču ir superforša sajūta, ka tu esi vienaldzīgs visiem apkārtesošajiem.

Liepājā esmu izjutis negatīvus skatienus, taču nevar noliegt, ka pēdējos gados mūsu sabiedrība attīstījusies.

Kas tevi veidojis kā personību?

– Droši vien grūtības, kam esmu gājis cauri, un cilvēki, kuri bijuši līdzās un atbalstījuši. Vai arī viens vienīgs kaut kur uz ielas sastapts cilvēks, kurš pateicis kaut ko uzmundrinošu. Tas arī atstāj ietekmi.

Man ir paveicies ar to, spēju pamanīt un izcelt pozitīvo. Tajā brīdī, kad krastmalā pie pieminekļa es tiku lamāts, man pietika ar vienu cilvēku no pūļa, kurš man uzsauc, pamāj un izsaka atbalstu, lai man atgrieztos motivācija un iztaisnotos mugura. Toreiz tas bija Nikita Putilovs, kurš, dodoties garām piemineklim, man skaļi pauda atbalstu.

Viens pozitīvs vārds pūļa lamas spēja padarīt par fona troksni.

Zinu, ka tu arī daudz lasi. Ja pašam būtu jāuzraksta grāmata, par ko tā būtu?

– Hm… tā droši vien nebūtu piedzīvojumu grāmata, bet gan kaut kas vairāk. Reālos notikumos, pārdomās vai psiholoģiskos apcerējumos balstīta. Vai varbūt analīze par kādu notikumu. Gribētos grāmatu, kas ir ar kaut kādu pievienotu vērtību, kurai ir jēga, ne tikai vienkārši lasāmais teksts.

Vizītkarte

Aleksandrs Vabelis

  • Dzimis 1999. gada 4. jūnijā Bauskā.
  • Mācījies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
  • Strādā par baristu “Vējš Cafe”.
  • Vaļasprieki: grāmatas, kino.
  • Personības, kuras iedvesmo: amerikāņu politiķe Nensija Pelosi, pašmāju politiķe Marija Golubeva, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Lietuvas politiķis Toms Vītauts Raskevičus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz