Šo sporta veidu Latvijas izlases šķidrumu no acs dobumu dziedzeriem izvilināja ar kvalitatīvu sniegumu, milzu pašatdevi, bet primāri – ar izcilu kolektīvu spēli.

Citādi ir ar sporta karali futbolu, kura izlases spēļu vērošanas sagādāto ciešanu asaras uzvaru laime nekompensē.

Vairāk par citu sporta veidu fanu, kā arī ģimenes locekļu labsirdīgām un ne tik sirsnīgām zobgalībām sirdī dur tas, ka arī procesi ārpus treniņu un spēļu arēnām neko daudz neliecina par Latvijas Futbola federācijas un pašas valstsvienības vēlmi ko būtiski mainīt.

Vektori, virzieni, nogriežņi ir pareizie, procesi ir atbilstoši, sastāva izvēle ir izcila, komanda veidojas – atturoties no precīziem citātiem, šādu futbola izlases vēstījumu uztveru es un, iespējams, arī citi Latvijas izlases fani.

Īsāk sakot, viss ir lieliski! Izņemot septiņus zaudējumus pēc kārtas.

Ņemot vērā vilku gadiem ieilgušo lejupslīdi sporta karaļa globālajā hierarhijā, spēcīga vēlme mainīt komandas trenerus ir radusies ik pa laikam.

Savulaik apspriedām šo jautājumu ar nelaiķi Andžilu Remesu, kurš “Starkov, atkāpies!” ērā teica to pašu, kas dzirdams arī tagad – izlases sniegumā trenera loma ir maza, un pat pasaules labākais speciālists diez vai būtiski uzlabos sniegumu valstsvienībai, kurā trūkst spēcīgās līgās spēlējošu vīru.

Pilnībā šādai pozīcijai nekad neesmu piekritis, jo tas pats Trīs zvaigžņu piemērs teicami ilustrē izcilu personību lomu un ietekmi brīnumainu pārvērtību radīšanā.

Iespējams, iekšēju zirnekļtīkla valgu sasaistītās federācijas bezdarbība ir kaitnieciska ne tikai aktuālajiem rezultātiem, bet sporta veidam kopumā.

Ja profesionāla kluba vai pieaugušo izlases rezultāti ir tik kritiski slikti, tad skaidrs, ka aktuālajā modelī kaut kas nestrādā.

Ne vienmēr vainojama trenera kvalifikācija, ir arī citi faktori, tomēr galvenais treneris ir tas, kuram jāuzņemas atbildība, un galvenais treneris ir tas, kurš jānomaina, lai vismaz cerētu uz uzlabojumiem.

Jā, komandas modelis jābūvē ilgākā laika posmā, tāpēc ilgtermiņa līgums ar treneri ir pat apsveicama federācijas politika.

Vienalga, vai izlases treneris ir federācijai īpaši pietuvināta persona vai arī nē, lai kaut LFF statūtos ieraksta, ka ar jebkuru speciālistu slēdzams ilgtermiņa līgums, teiksim, uz trim gadiem.

Ja ir uzvaras, snieguma kvalitāte, kvalificēšanās finālturnīriem, dodiet nākamo ilgtermiņa līgumu. Taču, ja vilku vezums paliek iestrēdzis muklājā, dodiet iespēju nākamajam!

Ja reiz trenera loma ir tik maznozīmīga, tad kāda starpība – valstsvienību vada Kazakevičs, Morozs, Kalns vai kāds cits.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.