Lai arī vasarā ikdienas sauli neaizsedz mācību mākoņi, šķiet, ka mazos nogurdina arī brīvlaiks. Tā vismaz likās augusta izskaņā, bet zinu, ka jau septembra pirmajās dienās ātri vien būs apnikuši arī pienākumi – skola, treniņi, pulciņi.

Tikmēr vasarā reizēm uzklausījām sūdzības, ka draugus neizdodas satikt pat Liepājas bērnu laukumos.

Acīmredzot, līdzīgi kā mūsējam, arī citiem mazajiem vasara rit starp pilsētas mūriem, ģimenes tuvākiem vai tālākiem izbraukumiem, lauku klusumu un citām aktivitātēm. Taču to grafiks acīmredzot katram pārlieku atšķirīgs, un ceļi nekrustojas.

Jūrmalas parka bērnu laukumā neesot izdevies satikt arī kādu bijušo bērnudārza grupiņas biedru, ar kuru, protams, būtu bijis jautri paspēlēties. Taču satikšanai būtu arī kāds trūkums.

Zēnam dzimtā valoda ir krievu, un, lai arī abi kopā apmeklēja latviešu bērnudārzu, audzinātājas ar viņu sarunājušās krieviski, līdz ar to latviešu valodu puika neesot apguvis, un parunāties ar viņu nemaz nevarētu.

Latvijas realitāte ir skaidra –

vienā valstī jau gadu desmitiem paši uzturam divās valodās runājošas paralēlas sabiedrības,

labākajā gadījumā kusli mēģinot tās pietuvināt vienu otrai, lai neteiktu, ka faktiski to nemaz nedarām.

Savukārt tie vecāki, kuri, kā es pieļauju un cik tādus pazīstu, cenšas saviem bērniem atvieglot pēc dažiem gadiem paredzētās skolas gaitas un vēlas sekmēt apgūt latviešu valodu, kas, atkal jau subjektīvi pieļaujot, viņu ģimenē ikdienā neskan, sūtot latviešu bērnudārzos, saņem lāča pakalpojumu.

Valodas jautājuma risināšanā valstiskā līmenī desmitgadē esam šāvuši sev kājās ar krievu skolu saglabāšanu. Turklāt vismaz daļa šo izglītības iestāžu vai arī to pedagogu neapliecināja sevi kā valstij lojālus iedzīvotājus ne tikai lingvistiski, bet arī ideoloģiski, neslēpjot savas simpātijas pret padomju laikiem pagātnē un diktatora Putina režīmu mūsdienās.

Situācija pamainījusies kopš Ukrainas kara sākuma, taču pesimists manī saka, ka

latviešu valodas iedzīvošanās tā saucamajās krievu skolās būs ļoti ērkšķaina.

Kā priekšmetus bērniem latviski mācīs pedagogi, kuri valsts valodu zina slikti vai nezina vispār? Ko darīs, piemēram, sporta skolās, kur, tai skaitā arī Liepājā, atsevišķos sporta veidos krievu valoda dominē?

Ņems vērā likumus un noteikumus jeb reālo situāciju un ignorēs aizliegumus vispār izmantot krievu valodu mācību vai treniņu procesā?

Lai arī neapšaubāmi valodas jautājums ir ielaists, domāju, ka nevajadzētu ciest bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Pedagogu galvenais uzdevums ir palīdzēt bērniem apgūt vielu, tai skaitā runājot ar bērniem, skaidrojot viņiem vielu krieviski. Kaut daļēji, un, iespējams, tikai pirmajā klasē, bet svarīgākais ir rezultāts, lai latviešu valodu apgūtu iespējami īsākā laikā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.