liepajniekiem.lv
Viņa bija vienīgā pretendente uz šo amatu. “Tajā laikā strādāju par vietnieci, un bija kolēģi, kas iedrošināja pieteikties direktora amatam,” atceras 8. vidusskolas direktore.
Katrā saskata labo
Liepājas 8. vidusskolā A. Kuncīte aizvadījusi jau 11 gadus. Darba gaitas skolā, kurā ir 569 audzēkņi, viņa sāka kā latviešu valodas un literatūras skolotāja. “Tolaik šī bija divu plūsmu skola, līdz 9. klasei mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā,” atceras direktore.
Par šā brīža pāreju uz mācībām latviešu valodā A. Kuncīte saka:
“Es pat teiktu, ka mēs citus esam par dažiem soļiem apsteiguši, jo ceļu uz to ejam jau ilgstoši.
Līdz ar to šogad septītie nosacīti pāriet uz mācībām latviešu valodā, jo vairumā priekšmetu tas jau bija noticis. Tagad tikai 8. un 9. klases turpina mācības kā mazākumtautību klases.”
Direktore stāsta, ka skolā ir vairākas izglītības programmas, tiek īstenota arī speciālā pamatizglītības programma bērniem ar mācīšanās traucējumiem.
“Tie ir bērni, kuriem ir lasīšanas, rakstīšanas un aritmētiskie traucējumi,” precizē A. Kuncīte, “bet mācības norit tāpat kā pārējiem, kam grūtību nav. Viņi kārto tos pašus pārbaudes darbus, tāpat kā visi citi.
Vienīgā atšķirība ir tā, ka šiem skolēniem tiek sniegts atbalsts mācību procesā.
Klātesošs ir pedagoga palīgs, kas palīdz mācību laikā. Šie bērni var izmantot atgādnes, viņiem ir pagarināts uzdevumu izpildes laiks.”
Skolas vide ir piemērota bērniem ar kustību traucējumiem. “Ik pa laikam šeit mācās kāds bērns, kas ir invalīdu ratiņos. Mums ir daudz ukraiņu bērnu, šogad mācības uzsāka 18. Vēl nevaru teikt, ka esam pavisam iekļaujoša skola, bet mēs ļoti cenšamies par tādu kļūt. Jā, uzņemam arī tos, kuriem ir uzvedības problēmas.”
A. Kuncīte apzinās, ka
“katrs bērns ir tāds, kāds ir”, un skolas mērķis ir saskatīt katrā labo un dod iespēju mācīties.
Arī citi portāla uzrunātie pedagogi apliecina, ka uz 8. vidusskolu nāk bērni, kuriem rosināts no iepriekšējās skolas aiziet. Un šie bērni ir ļoti pateicīgi par doto iespēju turpināt mācības šeit.
Psihologu trūkst visur
Tā kā skolā tiek īstenota izglītības programma bērniem ar mācīšanās traucējumiem, obligāts nosacījums ir speciālais pedagogs.
Tomēr atbalsta komanda 8. vidusskolā patlaban nav pilnīga, jau otro mācību gadu nav izdevies atrast psihologu. “Uz vakances sludinājumu nesaņēmām nevienu pieteikumu.
Iespējams, tas ir atalgojuma dēļ, jo privātpraksē psihologs par vienu nodarbību saņem krietni lielāku samaksu,”
saka direktore.
Nav arī sociālā pedagoga, jo esošais devies bērna kopšanas atvaļinājumā. Ir daudzi, kas, pastrādājuši skolā, izvēlas darbu citur, viņi skolā atgriezties negrib.
“Skolā nav viegli strādāt vispār, ņemot vērā, cik daudz pārmaiņu notiek izglītības sistēmā kā tādā. Sabiedrība mainās, bērni arī ir citādāki, nekā bija pirms 15–20 gadiem. Viņi ir aktīvāki, brīvāki gan savā uzvedībā, gan rīcībā,” pauž A. Kuncīte.
“Bet, ja cilvēks pēc būtības un dziļi dvēselē ir skolotājs, tad cenšas un mēģina rast risinājumus, saskatīt pozitīvo.
Nenoliedzami, lai strādātu skolā, ir jāmīl bērni.”
Tā kā vairākas amata vietas ir vakantas, situāciju risināšanā vairāk jāiesaistās direktorei. “Mēs meklējam iespējas. Kad iepriekš vajadzēja veikt kāda skolēna izpēti, sadarbojāmies ar Izglītības pārvaldes metodisko centru, izmantojām viņu psihologu.”
Valsts mērogā ļoti daudzas skolas meklē tieši tos pašus speciālistus, kuru trūkst Liepājas 8. vidusskolā, skaudro situāciju iezīmē A. Kuncīte. Un šobrīd arī sociālos pedagogus neviena augstskola nesagatavo.
Grūti direktori raksturot
Neatņemama skolas sastāvdaļa ir neklātienes un tālmācības izglītības programmas, kas pārņemtas pēc Liepājas vakara (maiņu) vidusskolas likvidēšanas 2019. gadā.
Viens no iemesliem, kādēļ šāds lēmums pašvaldībā tika pieņemts, bija nepietiekamais skolēnu skaits vidusskolas posmā. Ja tā nerīkotos, skola nespētu izpildīt Ministru kabineta noteikumus un vidusskolas statusu nāktos zaudēt.
“Pašlaik mums nepieciešamais skaits ir,” teic direktore.
Vairāk gan tiekot virzīta tālmācības programma vidusskolas posmā, jo pēc kovida tā kļuvusi pieprasīta. Savukārt neklātienes programmas iet mazumā, šobrīd palikusi tikai 12. klase.
“Tie ir audzēkņi, ko īsti par skolēniem nosaukt nevar, jo ir dažāda vecuma, tai skaitā piecdesmitgadīgi un vecāki. Viņi mācās vakaros pēc darba.” Līdz ar to daudziem 8. vidusskola ir tāda kā pēdējās iespējas skola.
No citām Liepājas vispārizglītojošām skolām 8. vidusskolu atšķir arī tas, ka jau trešo mācību gadu tās telpās uzturas pirmsskolas izglītības iestādes “Mazulītis” piecgadīgie un sešgadīgie bērni. Lielākā daļa gan savas izglītības gaitas secīgi 8. vidusskolā neturpina.
Daudzi bērni ir no citiem mikrorajoniem, un vecāki izvēlas laist savu atvasi skolā, kas atrodas vtuvāk dzīvesvietai.
Dažādi stereotipi sabiedrībā par 8. vidusskolu valda joprojām, novērojusi A. Kuncīte.
“Bet es domāju, ka mūsu skolotāji strādā pēc labākās sirdsapziņas, visi grib, lai skolā bērni justos labi.”
Nereti, piesakot savu bērnu skolā, vecāki jautā, vai klasē būs arī internātskolas bērni. “Tā ir likvidēta jau vairākus gadus, un toreiz vīdēja doma skolēnus pievienot 8. vidusskolai, bet tā nenotika. Cilvēkiem tas ir palicis atmiņā,” saka direktore.
“Bijušās internātskolas bērni mācības turpināja ne tikai Liepājas 8. vidusskolā, bet arī citās pilsētas skolās.”
Drīz mainīsies skolas nosaukums, turpmāk tā būs Rietumkrasta vidusskola. Direktore saka, ka atteikties no skaitļa astoņi neesot viegli.
“Tā tomēr ir mūsu vēsture, un apgāzts 8 ir bezgalības zīme.
Man šķita, ka ciparam vajadzēja palikt, bet pašvaldībā pieņemts lēmums atteikties, tad nu kopīgi, iesaistoties visām pusēm, nonācām pie šī varianta. Izskanēja versija par Ezerkrasta un Ezera vidusskolu, bet Liepājā jau ir Ezerkrasta sākumskola, tādēļ izvēlējāmies citu variantu.”
Dizaina un tehnoloģiju skolotājs Jānis Rudzītis, raksturojot A. Kuncīti, teic, ka viņai piemīt īpašības, kas nepieciešamas, lai 21. gadsimtā, kad izglītībā notiek strauji pārmaiņu procesi, vadītu skolu.
Lietišķums, pragmatiska domāšana, taisnīgums, tolerance, spēja ieklausīties un risināt daudzšķautņainas problēmas. Tāpat arī prasme strādāt komandā un ikdienā veikt darbu ar lielu informācijas apjomu.
Kāds cits pedagogs, kas lūdza savu vārdu neizpaust, atzina, ka attiecības ar direktori ir labas, bet tieša komunikācija ar A. Kuncīti nemaz tik bieži nesanākot, vairāk sadarbība ir ar mācību pārzinēm, direktores vietniecēm.
“Ir grūti raksturot. Ja salīdzina ar iepriekšējo direktori, tad mēs viņu sajutām vairāk. Tas jau no katra cilvēka ir atkarīgs. Paiet dienas, kad direktori nemaz neredzu, ja pati esmu iekšā darbos.”
Vizītkarte
Anita Kuncīte
- Dzimusi 1978. gada 16. janvārī Talsos.
- Liepājas 8. vidusskolas direktore kopš 2019. gada 1. februāra, pirms tam – vairākus mēnešus bija direktora pienākumu izpildītāja, trīs gadus bijusi skolas direktora vietniece izglītības jautājumos.
- Absolvējusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja.
- Beigusi Talsu 1. vidusskolu.
- Precējusies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
