ANO Tiesību uzraudzības misijas Ukrainā ziņojumā pausts, ka izmeklēšana par Oleņivkā notikušo turpinās un ir vajadzīga plašāka informācija, lai noskaidrotu konkrētus apstākļus un atbildīgos.

Vienlaikus izmeklētājiem ir skaidrs, ka “eksplozijas neizraisīja Ukrainas bruņoto spēku palaistas HIMARS raķetes”.

“Baraku sienu, griestu, jumta un logu bojājumu mērogs, iekšā esošo divstāvu gultu stāvoklis, atlikušā krātera lielums un trieciena rādiuss nav raksturīgs HIMARS munīcijas triecienam,” paziņoja ANO eksperti.

ANO cilvēktiesību misija, kas Ukrainā strādā kopš 2014.gada, nav varējusi piekļūt soda kolonijai, tomēr secinājumus izdarījusi, intervējot vairāk nekā 50 aculieciniekus un izdzīvojušos, kā arī analizējot video un fotogrāfiju materiālus.

Aculiecinieki esot stāstījuši, ka bija dzirdamas vairākas eksplozijas, bet katra atsevišķa HIMARS raķete izraisītu plašākus postījumus nekā konstatēti Oleņivkā.

Izmeklētāji arī secinājuši, ka video un fotogrāfiju materiāli liecina, ka nopostītajās barakās trieciena punkts bijis rietumu sienas iekšpusē un ir redzami divi iespējamie ieejas punkti caur jumtu.

“Lai gan precīzs ieroča veids un tā palaišanas punkts nav nosakāms, strukturālo bojājumu veids atbilst tam, ka munīcijai ir bijusi austrumu-rietumu trajektorija,” lasāms ziņojumā.

Izmeklētāji aicināja Maskavu nodrošināt neatkarīgo novērotāju piekļūšanu soda kolonijas vietai.

Trieciens Oleņivkas cietumam Krievijas okupētajā Ukrainas daļā bija “tīšs krievu kara noziegums”, drīz pēc uzbrukuma sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Oleņivkas cietumā atradās daudzi Ukrainas karavīri, kas iepriekš padevās Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ”.

Kā uzreiz pēc uzbrukuma skaidroja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, Krievija ar artilēriju apšaudījusi Oleņivkas cietumu, lai slēptu gūstekņu spīdzināšanas pēdas un slepkavības, kā arī lai apsūdzētu Ukrainas armiju “kara noziegumos”.