Sieviete uztraucas, un, viņasprāt, šāda situācija šobrīd, kamēr Covid-19 vīruss ir samērā pierimis, nav normāla, un kas notiks, ja saslimstība atkal pieaugs.

”Piektdienas vakarā man pirmoreiz mūžā atnāca paziņojums no aplikācijas ”Apturi Covid”,­­ lai es saglabājot mieru. Es esot bijusi iespējamā saskarsmē ar kovidslimo. Lai gaidot SPKC zvanu un vērojot simptomus,” stāsta Linda.

Viņa norāda, ka jebkuram šai mirklī būtu svarīgi zināt datumu, kad kontakts noticis. Bet to aplikācija neziņo. ”Tas ir dīvaini, jo saskarsmes laiks taču fiksējas!” uzskata Linda. ”Šodien man zvana svešs numurs. Nevaru uzreiz pacelt. Kamēr nomazgāju rokas,

atnāk īsziņa, ka man 21. augustā bijis kontakts ar kovidslimnieku, sūtītājs ir SPKC. Kāda jēga no šādas informācijas 29. augustā? Ja pašlaik nav iespējama normāla apziņošana, kas būs rudenī?

Kāpēc aplikāciju lietotāji kaut ko uzzina tik novēloti?” brīnās Linda.

SPKC Komunikācijas daļas vadītāja Ilze Arāja portālam norāda, ka šobrīd epidemiologi kontaktpersonām vairs nezvana, bet sūta īsziņas. ”Arī šajā gadījumā īsziņā nosūta, kad bijis fiksēts kontakts ar inficētu cilvēku. Un jāņem vērā, ka šobrīd kontaktpersonām nav īpaši noteikts, kādi drošības pasākumi jāievēro, vien pašiem jānovēro veselība un jābūt atbildīgiem,” I. Arāja paskaidro.

”Taču lietotnes izmantošanā ir jāsaprot vairākas lietas. Tā nefiksē, ka kontaktā bijuši divi cilvēki, bet gan blakus atradušās tehniskas ierīces, viedtālruņi. Turklāt tiem tuvumā vienam no otra ir jābūt mazāk nekā divu metru attālumā un ne mazāk kā 15 minūtes,” atgādina SPKC pārstāve.

”Telefons ir tas, kurš fiksē kontaktu, jo publiskos pasākumos nereti nenotiek distancēšanās, cilvēki sēž vai stāv tuvu cits citam. Ir bijuši gadījumi, kad ģimenē ir viens laboratoriski atzīts kovidpozitīvs slimnieks un cilvēki nesaprot, kādēļ nav brīdinājuma no lietotnes. Bet telefoni ir katram savā istabā – pietiekami lielā attālumā,” piebilst I. Arāja.

Līdzīgi gadījumi ir arī sporta zālēs, kur telefoni ievietoti skapīšos, arī tur brīdinājuma nebūs, taču saslimt var. Mēdz būt arī dažādi tehniski iemesli, kuru dēļ par kontaktēšanos lietotne nepaziņo.

Tāpat lietotnei informācija par to, ka cilvēks ir inficējies ar Covid-19, tiek nosūtīta tikai pēc pēc laboratorijā veikta un laboratoriski apstiprināta pozitīva kovidtesta. ”SPKC uzzina tikai par tiem saslimušajiem, kuri ir veikuši testu pie ārstniecības personas, kas mums nodod informāciju,” paskaidro I. Arāja, piebilstot, ka par visiem kovida gadījumiem vairs neuzzina.

Taču kāpēc informācija par kontaktpersonas statusu tiek saņemta tik vēlu? ”Katrs gadījums jāvērtē individuāli, taču mēdz būt laika nobīdes diennaktīs, kas atkarīgas no dažādiem tehniskiem faktoriem. Atkarīgs, kad un kurā dienā cilvēks pēc kovida simptomu parādīšanās veic testu laboratorijā. Tas ir gatavs līdz tās pašas dienas vakaram, taču SPKC informāciju saņem nākamajā dienā, un viss ir atkarīgs, cik ilgā laikā datus var ievadīt sistēmās.

Aizkavēšanās var rasties arī tādā gadījumā, ja starp testēšanos un informācijas nodošanu ir vēl brīvdienas,” skaidro I. Arāja.

Viņa atgādina, ka lietotnes izmantošana ir katra cilvēka brīvprātīga iniciatīva, bet jāatceras, ka tā domāta, lai palīdzētu atcerēties iespējamās inficēšanās vietas un kur bijusi saskarsme ar saslimušu cilvēku, kā arī, ja saslimi pats, lietotne apziņo kontaktpersonas.

Ja cilvēka rīcībā telefonā ir lietotne un viņš ir inficētais, SPKC sazinās un pēc tam nosūta īpašu kodu, ko var ievadīt lietotnē, lai aktivizētu anonīma paziņojuma nosūtīšanu fiksētajām kontaktpersonām, kam bijis inficēšanās risks. ”Ir cilvēki, kuri paši zvana un raksta, lai piešķir kodu. Te joprojām ir svarīga atbildība no sabiedrības puses, un jāatceras, ka ir cilvēki, kuri vispār nereaģē uz to, ka bijuši kontaktā ar kovidpozitīvo,” I. Arāja uzsver.

Lai arī bijušas diskusijas par lietotnes lietderīgumu, tā joprojām esot ļoti pieprasīta, un noderējis arī, ka tā bijusi obligāta prasība lielākos masu pasākumos, piemēram, hokeja čempionāta laikā.

Kopš lietotnes izveidošanas 2020. gadā tā lejupielādēta gandrīz 482 tūkstošus reižu, SPKC Covid-19 inficētajiem piešķīris vairāk nekā 8000 kodus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.