Ceļoties jūras līmenim, līdzi ceļas arī Liepājas ezers – tas tagad skalojas turpat pie E. Tisē ielas. Šo situāciju labprāt izmanto gulbji, jo tur var izmangot arī maizi no pilsētniekiem.

Nupat jau gan ūdens līmenis applūdušajās Liepājas teritorijās sāk kristies, stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Tas tāpēc, ka krītas arī jūras līmenis. Bet decembrī līdz ar lielajām lietavām tas pakāpeniski cēlies, līdz pirmdienas rītā sasniedzis pat 77 centimetrus virs nulles atzīmes – tāda informācija atrodama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā meteo.lv. Salīdzinājumam, piemēram, 21. novembrī līmenis bijis deviņi centimetri zem nulles atzīmes.

“Tā ir Liepājas īpatnība – mūs ne tik daudz ietekmē sniega kušanas ūdeņi pavasaros kā vētras,” D. Jēriņš skaidro, ka līdz ar jūras līmeni kāpj arī kanāla un ezera līmenis, applūst zemās vietas, ceļas gruntsūdeņi.

Tikmēr no krastiem izkāpušajā Liepājas ezerā apmetas bariem paugurknābja gulbju – varētu būt pat līdz pieciem tūkstošiem putnu, lēš ornitologs Dmitrijs Boiko. “Liepājas ezers ir unikāla vieta,” viņš saka. Siltākās ziemās gulbji to atzinuši par ļoti labu uzturēšanās vietu, arī tad, ja citur piesalst, Liepājas ezers paliek vaļā.

Šoziem ar došanos prom nesteidzas arī citas gulbju sugas. Piemēram, Nīcas laukos vienuviet nupat manīts ap 250 mazo gulbju.

Egona Zīverta foto

Tie gulbji, kas tuvu krastam, neslēpj, ka cer no pilsētniekiem izdiedelēt maizi. Īstie savvaļnieki turas tālāk ezerā.